Francisks uzsvēra, ka Dieva vīzija, noslēpumaina un reizē spoža, ir aprakstīta Atklāsmes grāmatas sākumā un attiecas uz augšāmcēlušos Jēzu, kurš atklājas kā Mesija, Priesteris un Ķēniņš. Viņš uzliek roku uz pravieša pleca un mierina, sakot: "Nebaidies Es esmu Pirmais un Pēdējais, un Dzīvais. Es biju miris, bet tagad dzīvoju mūžīgi." Līdz ar to pazūd baiļu un ciešanu barjera. Dzīvā Persona mūs mierina. Arī Viņš bija miris, bet tagad ieņem sev atvēlēto vietu – Pirmā un Pēdējā vietu. Šajā simbolu savijumā ir viens aspekts, kas, iespējams, palīdzēs mums labāk izprast teofānijas saistību ar cilvēka dzīves ciklu, vēstures laiku, Dieva kundzību pār radīto pasauli. Un šīs aspekts ir saistīts ar vecumu, sacīja Svētais tēvs. Bībelē aprakstītā vīzija rada vitalitātes, spēka, cēluma, skaistuma un valdzinājuma iespaidu. Apģērbs, acis, balss, kājas – viss ir lielisks. Tomēr mati ir balti – kā smalka vilna, kā sniega sarma. Bībelē visbiežāk lietotais veca cilvēka apzīmējums ir zagen, no vārda zagan, kas nozīmē bārda. Sniegbaltie mati ir ilgas dzīves simbols. Atklāsmes grāmatā aprakstītais tēls sakrīt ar Daniela pravietojuma seno dienu tēlu. Viņš ir tikpat vecs kā visa cilvēce un pat vēl vecāks. Tā ir tikpat sena un tikpat jauna kā Dieva mūžība. Teofānijas jeb satikšanās ar Kungu svētki, kas tiek svinēti 2. februārī, ir vieni no divpadsmit lielajiem liturģiskā gada svētkiem. Tie izceļ cilvēces, ko pārstāv Simeons un Anna, tikšanos ar Kristu, mūžīgo Dieva Dēlu, kas tapis cilvēks. Romas "Santa Maria in Trastevere" bazilikā var apskatīt skaistu mozaīku, kurā attēlota šī tikšanās, piebilda pāvests. Bizantiešu liturģija lūdzas kopā ar veco Simeonu: "Viņš ir Vārds, Dievs no Dieva, tas, kurš mūsu dēļ kļuva miesa, lai atpestītu pasauli. Lai šodien atveras debesu vārti, jo Tēva mūžīgais Vārds uz Jaunavas Mātes rokām tiek ienests svētnīcā, kas simbolizē Likumu". Šie lūgšanas vārdi pauž četru ekumenisko koncilu ticības apliecinājumu, kas ir svēts visām Baznīcām. Pāvests norādīja, ka Simeona žests ir arī visskaistākā veco ļaužu īpašā aicinājuma ikona, pārstāvot bērnus, kas nāk pasaulē kā pastāvīga Dieva dāvana, zinot, ka viens no viņiem ir Dēls, kas dzimis no Dieva, pirms visiem laikiem. Pāvests uzsvēra, ka vecumdienās mums vajag īstenot Simeona un Annas žestu, proti, iepazīstināt bērnus ar dzīves noslēpumu, ko neviens nevar iznīcināt. Pat nāve. Francisks atzina, ka tas ir brīnišķīgs un reizē grūts uzdevums. Vecāka gadagājuma cilvēku liecības ir ticamas bērniem. Tās apvieno dzīves posmus un laiku: pagātni, tagadni un nākotni. Ir ļoti sāpīgi, pat kaitīgi, redzēt, ka dzīves posmi tiek uztverti kā atsevišķas, konkurējošas pasaules, no kurām katra cenšas dzīvot uz otras rēķina. Cilvēce ir sena, ļoti sena, ja raugāmies pēc pulksteņa laika. Bet Dieva Dēls, kas dzimis no sievietes, ir Pirmais un Pēdējais visos laikos. Tas nozīmē, ka neviens cilvēks nav ārpus Viņa mūžīgās dzimšanas, ārpus Viņa brīnumainā spēka, ārpus Viņa mīlošās tuvības, atgādināja pāvests. Francisks pauda pārliecību, ka saikne starp vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem izglābs cilvēces ģimeni. Norādot uz mūsu likteņa perspektīvu, viņš teica: "Nāve, protams, ir grūts dzīves posms, bet tas arī posms, kas noslēdz nenoteiktības laiku un atmet pulksteņa rādītājus. Jo tad sākas dzīve, kurai vairs nav derīguma termiņa", katehēzes noslēgumā sacīja Svētais tēvs. Pāvests apsveica poļu ticīgos, kuri šajās dienās veic svētceļojumu uz Jasnoguras sanktuāriju, lūdzot mieru un izlīgumu. Svētceļojumā piedalās arī daudzi ukraiņi, kurus viesmīlīgi uzņēmusi Polija. Francisks uzticēja Čenstohovas Dievmātes aizbildniecībai Eiropas un visas pasaules likteni. Tikšanās noslēgumā Svētais tēvs apsveica jauniešus, vecos ļaudis, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Vaticannews.va
Foto:Unsplash.com/Loume Visser | 
