Rekolekcijās saņemtais Tās bija sešas dienas, kurās bija iespēja kopā ar Dievu atskatīties uz savu dzīvi, ļaut sagrūt iekšējiem “mūriem” un raudzīties, kurp Viņš katru no jauniešiem vada tālāk personiskajā dzīvē, mācībās, darbā, kalpošanā. Uz rekolekcijām bija pieteikušies 15 jaunieši no visas Latvijas, pārstāvot dažādas kristīgās konfesijas, kā arī jaunieši, kuri vēl ir ticības meklējumos. Viena no rekolekciju dalībniecēm Anna Elīza dalījās par piedzīvoto: “Rekolekciju laiks bija īpaša Dieva dāvana. Īsti nezinot, uz kurieni braucu, atbraucu uz īsto vietu, kuru Dievs jau bija sagatavojis. Tajās stundās, kad bija jāievēro klusums, Jēzum bija ļoti daudz, ko man sacīt un atklāt. Viņš ar mani runāja caur brāļiem un māsām Kristū, caur savu vārdu, lūgšanām, atziņām, bildēm un pat sapņiem naktīs. Tā bija liela žēlastība – tur būt. Iespējams, ka kādi “mūri” sabruka un “ērkšķi” no ticības tika izrauti. Paldies ikkatram, kas bija un kalpoja. Biju kā ģimenē, no kuras plūda Dieva mīlestība un kurā atspīdēja Jēzus vaigs.” Rīta cēliens tika pavadīts klusumā – mācībās un personīgā lūgšanā. Jaunieši klausījās konferences par Dieva mīlestību, grēku, žēlsirdību, dzīvi Svētajā Garā un sekošanu Kristum. Priecājāmies, ka mūsu vidū bija lektori ar ļoti dažādu pieredzi un zināšanām. Pēcpusdienās notika sportiskas un radošas aktivitātes – jauniešiem bija iespēja piedalīties kustību nodarbībās, iemēģināt roku loka šaušanā, apdrukāt T kreklus, doties orientēšanās pārgājienā, kā arī izveidot sev lūgšanu soliņus. Rekolekcijās katram dalībniekam tika piedāvāta arī ikdienas garīgā pavadība. Tas bija īpašs laiks, kurā jaunieši varēja dalīties par to, ko viņi izdzīvo ikdienā un arī rekolekciju laikā. Vakaros bija iespēja klausīties dažādas liecības, piedalīties lūgšanu vakaros. Viens no rekolekciju centrālajiem notikumiem bija Krusta ceļš un izlīguma vakars, kurā jaunieši vēl vairāk varēja personīgi tuvoties Dievam. Alise raksta: “Jērikas rekolekcijas bija īpašs laiks, lai atkal atgrieztos pie sevis un tādējādi atjaunotu attiecības ar Dievu, kā arī būtu sadraudzībā ar citiem ticīgiem brāļiem un māsām. Nozīmīga loma rekolekcijās bija laikam klusumā, privātajai lūgšanai, meditācijai ar Svētajiem Rakstiem, kā arī Svētajai Misei. Mani personīgi ļoti uzrunāja dažādās liecības un pieredzes stāsti, ar ko dalījās gan paši kalpotāji, gan kopienas draugi, kuri pie mums viesojās. Īpaši uzrunāja tas, cik neticamos veidos Dievs var uzrunāt sirdis un aicināt pie sevis, nevienu nešķirojot. Atmiņā man ilgi saglabāsies “Izlīguma vakars”, kur sajutu ļoti personīgu un dziedinošu Jēzus Sirds pieskārienu tieši caur Izlīguma sakramentu. Šis rekolekciju laiks mani atvēra uz jaunu uzticēšanos un ļaušanos Dieva pamudinājumiem, pārsteidza, cik personīgi Dievs var sevi atklāt un atbildēt pat uz vismazākajām lūgšanām. Atgriežoties no piedzīvotā, īpašām žēlastībām bagātā laika Liepājā, jūtos kā no jauna nomazgāta, Dieva maigās mīlestības aplaimota un Viņa ciešajā klātbūtnē stiprināta. Ja uz “Jēriku” es devos kā tukšs un saplaisājis trauks, tad atgriezos jau kā salīmēts un salabots, pāri plūstošs trauks. Saņēmu daudz vairāk, nekā cerēju, man bija nepieciešams tieši tāds laiks, kad viss tiek atdots Dievam.” Rekolekcijas jauniešiem ne vienmēr ir viegla izvēle, jo tas liek mazliet apstāties un palikt klusumā, kas mūsdienās vairs nemaz nav tik vienkārši. Bet mēs esam pateicīgi Dievam par katru jaunieti, kas atsaucās aicinājumam un izdzīvoja šo īpašo laiku kopā. Arī Anna labprāt dalās savās pārdomās par saņemto: “Jaunā gada sākumā, kad lielākoties visi domā par to, kā kļūt labākiem jaunajā gadā vai cītīgi gatavojas sesijai, jaunam darba vai skolas sākumam, es izmantoju iespēju atgriezties atpakaļ pie Dieva savā sirdī. Īpaši gaidītas rekolekcijas, kurās tieši pirms paša sākuma bija jāizcīna cīņa par došanos turp vai palikšanu mājās mācīties. Nedēļa klusumā un baltumā, kurā jaunieši klusumā brokasto un Misēs pārņem sajūta, ka atrodos tuvas ģimenes lokā. Rekolekcijas man vienmēr asociējas ar cīņu un grūtībām. Arī šīs nebija izņēmumus, bet vairāk nekā grūtības izjutu un piedzīvoju stipru Dieva mīlestību. “Jērika” man sirdī paliks kā vieta, kur ir jauns sākums, – nezināms, bet Dieva mīlestības ceļš.” Lai mums visiem šis jaunais gads ir īpašs Dieva mīlestības ceļš! Pateicības Nobeigumā vēlamies pateikt ļoti lielu paldies visiem, kas palīdzēja jauniešiem šajā nedēļā finansiāli: liels paldies mūs draugiem no Vācijas palīdzības organizācijas “Bonifatiuswerk”, kuriem pateicoties jauniešiem tika nodrošinātas meistarklases, ēdināšana, siltums, iespēja atgriezties mājās, kā arī brīnišķīgs noformējums. Paldies visiem daudzajiem kalpotājiem, kuri dalījās ar savu laiku un zināšanām: Liepājas diecēzes bīskapam Viktoram Stulpinam, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas mācītājai Guntai Grīnai-Sologubai un daudziem citiem. Katrīna Reda
"Nāc", Nr. 136 | 
