Riharda Dubras klavierdarbu (pianists Reinis Zariņš) cikls “Krustaceļa vīzijas. Gaisma” ir monumentāls un reizē dziļi personisks vēstījums par Kristus Krusta ceļu, vienlaikus gan iespaidīgs koncertskaņdarbs, gan neaizmirstams garīgs svētceļojums.
“Pirmoreiz būs jārēķinās ar badu”, šādu perspektīvu, kas varētu sagaidīt Svēto Zemi, intervijā Itālijas katoļu televīzijai TV2000 iezīmē Jeruzalemes latīņu rita patriarhs Pjerbatista Picaballa.
Aglonas bazilikas klosterī no 16. līdz 17. jūlijam notiks baznīcas ērģelnieku rekolekcijas. Divu dienu pasākumā aicināts pieteikties un piedalīties ikviens, kurš muzikāli kalpo vai strādā kādā no katoļu draudzēm.
Pirmoreiz Venēcijas mākslas biennālē piedalīsies Romas pāvests. Kā jau ziņots, 28. aprīlī Svētais tēvs ieradīsies kanālu un tiltu pilsētā, kas ir unikāla visā pasaulē ar savu pilsētvides un ekoloģisko profilu, kurā delikātā un apbrīnojamā veidā apvienojas māksla un ticība, vēsture un kultūra.
Trešdienas, 27. marta, vispārējās audiences laikā pāvests, pabeidzis katehēzi par pacietības tikumu, pastāstīja, ka klātesošo vidū ir divi tēvi – viens arābs, otrs izraēlietis, - kuri zaudēja savas meitas, bet kļuva draugi. Francisks aicināja pievērst uzmanību viņu priekšzīmei, kā arī mudināja visus ticīgos lūgties par mieru.
Pateicoties Liepājas diecēzes bīskapam Viktoram Stulpinam (atvēlot telpas un sniedzot garīgu atbalstu), kopš 2023. gada septembra Liepājā pie Sv. Jāzepa katedrāles savu darbību ir atsākusi labdarības biedrība “Maltas Ordeņa palīdzības dienests” (MOPD).
27. martā pāvests turpināja katehēžu ciklu par tikumiem. Šoreiz viņš pievērsās pacietībai. Tā kā Romā lija lietus, vispārējā audience notika nevis Svētā Pētera laukumā, bet Pāvila VI zālē, Vatikānā. “Jūs būsiet mazliet saspiesti, bet nebūsiet samirkuši. Paldies par jūsu pacietību”, sacīja Francisks.
Esam aicināti ievērot klusumu, lūgties un kontemplēt šo noslēpumu. Esam aicināti sekot Jēzum, ar mīlestību pieņemt savā dzīvē Dieva gribu un pilnībā Viņam uzticēties – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā 2011. gadā Trīs svēto dienu priekšvakarā.
Droši vien esam pamanījuši, ka mūsdienu sabiedrība un arī kultūra nav negatīvi noskaņota pret klusumu, gavēšanu, labiem darbiem, meditāciju, lūgšanu un visu to, kas ir apslēpts mūsos – mūsu garīgajā pasaulē un garīgo vērtību uztverē. Taču mūsdienu pati lielākā problēma, manuprāt, ir saistīta ar aizņemtību un dzīves steigu. Visbiežāk mēs nelūdzamies un nepraktizējam ticību vienkārši tādēļ, ka neatrodam tam laiku.
“Bet tas nav no svara, ja jūs vai kāda cita cilvēku tiesa mani tiesātu. Arī pats sevi es netiesāju, jo sirdsapziņa man nekā nepārmet. Bet tas mani vēl neattaisno. Kungs ir mans tiesnesis” (1Kor 4,3-4). Par sirdsapziņu ikdienas dzīvē mēs tik ļoti neaizdomājamies. Biežāk to lietojam, izsakot kādu aizrādījumu: “Vai tev sirdsapziņas nemaz nav?!” Bet kas īsti ir sirdsapziņa?