Apustuliskais nuncijs 2007. gada 15. decembra vēstulē informē Latvijas bīskapus: “Bīskapiem un viņu priesteriem nav atļauts organizēt svētceļojumus uz Medžugorji.” Saistībā ar Medžugorji pilnīgi skaidri jānošķir varbūtējās "parādības" un attiecīgie "vēstījumi" no tā, kas ir ticīgo ļaužu garīgā dedzība (kādas konkrētas vietas apmeklēšana, lai piedalītos garīgos vingrinājumos, lūgšanās, saņemtu sakramentus, jo īpaši Grēksūdzes un Euharistijas).” Garīgie vingrinājumi, lūgšana un sakramentu pieņemšana nes garīgus augļus, kas nav jāuzskata par pierādījumu tam, ka minētās “parādības” un attiecīgie “vēstījumi” būtu pārdabiski un patiesi. Svētā Krēsla norādījumos Latvijas bīskapiem “parādību” un “privāto atklāsmju” jautājums tiek apskatīts plašāk: “Ir vēl kāda cita joma, kas sagādā problēmas, un tā ir pārāk liela ticīgo vēlme meklēt ”parādības” un ”privātās atklāsmes”, kas mūsdienās diemžēl ir plaši izplatīta. Šīs parādības Baznīcas autoritātēm vienmēr jāpārbauda ar īpašu pastorālo piesardzību”. Tādēļ tiek atgādināts – par šīm parādībām “tikai kompetentas Baznīcas amatpersonas var dot juridiski saistošus spriedums ikvienā atsevišķā gadījumā”. Šāds spriedums nav vienlīdzīgs ar Romas katoļu Baznīcas kādas amatpersonas personisko vai privāto viedokli. “Šī iemesla dēļ priesteriem tiek ieteikts nepievērst tik lielu uzmanību un nozīmi šīm parādībām, bet vairāk nodarboties ar katehēzi, būt uzticīgiem Baznīcas patiesajai mācībai un atbilstoši tai arī mācīt ticīgos.” (Vēstules teksts saīsināts) 
| 
