Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 19, 1-6a) Tas bija trešajā mēnesī pēc Izraēļa iziešanas no Ēģiptes zemes. Tajā dienā viņi nonāca Sinaja tuksnesī. Izgājuši no Refidimas un nonākuši Sinaja tuksnesī, viņi turpat apmetās, un tur Izraēlis uzcēla teltis iepretī kalnam. Bet Mozus uzkāpa pie Dieva, un Kungs viņu sauca no kalna un sacīja: “Tu tā sacīsi Jēkaba namam un paziņosi Izraēļa dēliem: jūs redzējāt paši, ko es darīju ēģiptiešiem, kā es jūs nesu uz ērgļu spārniem un atvedu pie sevis. Tāpēc, ja jūs klausīsiet manai balsij un sargāsiet manu derību, jūs būsiet mans sevišķais īpašums visu tautu vidū, jo man taču pieder visa zeme. Un jūs būsiet man priesteru valstība un svēta tauta.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 100 (99) Refrēns: Mēs esam Dieva tauta. Gavilējiet Kungam, visa zeme,
kalpojiet Kungam ar prieku,
Viņa vaiga priekšā ejiet ar gavilēm! R. Ziniet, ka Kungs ir Dievs:
Viņš mūs ir radījis, mēs piederam Viņam,
Viņa tauta un Viņa ganību avis. R. Ejiet Viņa vārtos ar pateicības dziesmām,
ar himnām – Viņa pagalmos,
slavējiet Viņu un teiciet Viņa vārdu! R. Jo Kungs ir labvēlīgs,
Viņa žēlsirdība pastāv mūžam,
un Viņa uzticība – uz paaudžu paaudzēm. R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 5, 6-11) Brāļi, Kristus savā laikā nomira par bezdievīgajiem, kad mēs vēl bijām nespējīgi. Nez vai kāds būtu gatavs mirt par taisnīgo, lai gan par labdari kāds varbūt arī uzdrošinātos mirt. Bet Dievs mums parāda savu mīlestību ar to, ka Kristus nomira par mums, kad mēs vēl bijām grēcīgi. Tad nu jo vairāk tagad, kad esam attaisnoti ar Viņa asinīm, mēs caur Viņu būsim izglābti no dusmības. Ja jau tad, kad bijām vēl ienaidnieki, mūs samierināja ar Dievu Viņa Dēla nāve, tad jo vairāk tagad, kad esam jau samierināti, mūs izglābs Viņa dzīvība. Un ne tikai tas – mēs varam arī lepoties Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur kuru mēs tagad esam saņēmuši samierināšanos. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Dieva valstība ir tuvu, saka Kungs, nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam! Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 9, 36 - 10, 8) Tajā laikā, kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš iežēlojās par tiem, jo viņi bija apspiesti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Pļaujas lauks patiešām ir liels, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas lauka Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!” Un, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, Viņš deva tiem varu pār ļaunajiem gariem, lai viņi tos izdzītu un lai dziedinātu visas slimības un visas kaites. Divpadsmit apustuļu vārdi ir šie: pirmais ir Sīmanis, kas tiek saukts par Pēteri, un viņa brālis Andrejs; Zebedeja dēls Jēkabs un viņa brālis Jānis; Filips un Bartolomejs; Toms un muitnieks Matejs; Alfeja dēls Jēkabs un Tadejs; Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva. Šos divpadsmit Jēzus sūtīja, viņiem pavēlēdams un sacīdams: “Neejiet pie pagāniem un neejiet samariešu pilsētās! Bet labāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm. Iedami sludiniet, sacīdami: “Debesu valstība ir tuvu!” Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus; par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. www.mieramtuvu.lv | 
