Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Dieva dāvanām bagātā Daugavpils Sv. Pētera baznīcas jubileja
27.06.2008 pl. 08:30

Egita Terēze Jonāne

29. jūnijā plkst. 12.00 Daugavpils Sv. Pētera draudzē notiks Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāna Buļa vizitācija, kas sakrīt ar Sv. Pāvila gadu, ko Romas Pāvests pasludinās dienu iepriekš – 28. jūnijā, un ar šī dievnama 160 gadu jubileju. Draudzes dekāns Aleksandrs Madelāns “Latgales Laikam” pastāstīja par baznīcas vēsturi un saņemtajām Dieva žēlastībām.

Daugavpilieši nosargāja savu baznīcu

Draudze saglabājusi liecību, kā kanoniķis Nagevičs lūdzis Dievu, lai Viņš svētītu jauna dievnama celtniecību. Kādu dienu viņš ieraudzījis, kā virs pilsētas pazuduši lietus mākoņi un izgaismotajā debesjumā parādījies apustuļa Sv. Pētera vaigs. Kanoniķis pateicībā nometies ceļos, saprazdams, ka tieši tur ir jāceļ jaunā baznīca. Vispirms tur tika uzstādīts krusts, pēc tam 1845. gadā sākusies baznīcas pamatu likšana. Daugavpils katoļticīgie, uzzinājuši, ka cels dievnamu, ziedojuši naudu būvniecībai. Dievnams tika celts pēc arhitekta Štrauberga projekta, un jau pēc trim gadiem prāvests Maulevskis pabeidzis celtniecību, bet prāvests Obermillers tā paša gada 29. jūnijā iesvētījis jaunuzcelto baznīcu, veltīdams to svētā apustuļa Pētera godam.

Tā kā 19. gadsimta beigās Sv. Pētera draudze apvienojusi tūkstošiem ticīgo, tad vajadzēja paplašināt dievnamu, tomēr Krievijas cars priesteru lūgumu esot noraidījis. Tikai 1924. gadā toreizējais draudzes prāvests Adams Vizulis saņēmis atļauju pārbūvēt baznīcu. Šos darbus līdz 1934. gadam paveicis priesteris, celtniecības inženieris Vaclavs Kozlovskis. Aleksandrs Madelāns atgādina 1974. gadu, kad padomju ierēdņi bija apstiprinājuši Sv. Pētera baznīcas uzspridzināšanas plānu, lai tās vietā uzceltu tirdzniecības centru, tomēr ticīgie nosargājuši savu dievnamu. Gan daugavpilieši, gan ārzemju latvieši sūtījuši vēstules Romas Pāvestam Pāvilam VI ar lūgumu nepieļaut šī necilvēcīgā plāna īstenošanu. Tajā gadā Romu apmeklējis toreizējais PSRS Augstākās padomes priekšsēdētājs Nikolajs Podgornijs, un viņš paklausījis Svētā Tēvā uzstājīgo prasību neuzspridzināt Daugavpilī baznīcu. Tā nu arī šodien Sv. Pētera dievnams pieejams visiem ticīgajiem, un, kā uzsvēra dekāns, par to jābūt pateicīgiem Dievam.

“Esmu ievērojis – kad cilvēki iet garām Sv. Pētera baznīcai, tad vairums noņem cepuri un pārmet krustu. Tā daugavpilieši dievnamu godā arī šodien. Mūsu draudze saņēmusi daudz Dieva žēlastību – tā izlūgusi septiņus priesterus, vēl viens topošais priesteris studē Rīgas Garīgajā seminārā,” teica A. Madelāns.

Ja ielūkojamies tajās vēstures lappusēs, kas stāsta par Sv. Pētera baznīcā kalpojušajiem priesteriem, tad jāatzīst, ka visilgāk par draudzes labo ganu – no 1980. gada – strādā Aleksandrs Madelāns.

Norit dievnama sakārtošanas darbi

Šobrīd dievnamam krāso jumtu. A. Madelāns paskaidroja, ka tie esot kārtējie baznīcas sakārtošanas darbi, kurus katrs draudzes prāvests veic, lai baznīca būtu uzposta un vēl ilgus gadus kalpotu cilvēkiem. Šos darbus atbalsta draudze – viņi ziedojuši naudu jumta krāsošanai.

Dekāns pauda prieku arī par to, ka Sv. Pētera baznīcas jubilejā ticīgie varēs saņemt daudz lielākas Dieva žēlastības jeb dāvanas nekā ierastajos baznīca svētkos, jo Sv. Pētera un Pāvila svētku priekšvakarā Svētais Tēvs izsludinās Sv. Pāvila gadu, kas paredz atlaižu piešķiršanu tad, kad ticīgie apmeklē Sv. Pētera un Pāvila katoļu dievnamus. Atlaides varēs saņemt jau 28. jūnija vakarā un 29. jūnijā, kad plkst.12.00 bīskaps Jānis Bulis noturēs svētku Sv. Misi un piešķirs Iestiprināšanas sakramentu. “Atlaides jeb lielas Dieva žēlastības saņems tie ticīgie, kas bijuši pie grēksūdzes un Sv. Komūnijas. Aicinu visus Daugavpils rajona ticīgos būt klāt bīskapa vizitācijā, lai saņemtu daudz vairāk Dieva žēlastību nekā citās svētku reizēs,” aicina A. Madelāns.

Jāpiebilst, ka Sv. Pētera baznīcā var sapulcēties 1500 cilvēki, tomēr lielos svētkos un bīskapa vizītēs ticīgie pārpilda ne tikai dievnamu, bet arī baznīcas dārzu. Šī dievnama lielais kupols balstās uz četriem dubultpīlāriem, sakrālo telpu rotā altāri Sv.Antona un Sv. Marijas godināšanai, kā arī senas gleznas.

Latgaleslaiks.lv