Dārgie ekselences, dārgie brāļi priesterībā un dārgie semināristi, dārgais draudzes prāvest un dārgās klostermāsas, augsti godātie pilsētas pašvaldības pārstāvji, brāļi un māsas Kristū. Kristus apsolīja: „Kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mt 18:20). Sevišķi to var attiecināt uz šo dienu, kad mēs Dieva ļaudis, esam pulcējušies šeit Viņa klātbūtnē, lai iesvētītu jauno Saldus baznīcu. Tādēļ priecāsimies mūsu Kungā, jo šī ir patiešām brīnišķīga un vēsturiski nozīmīga diena Liepājas diecēzei, bet it īpaši Saldus pilsētai un jums visiem dārgie, uzticīgie šīs draudzes ļaudis. Šodien jūsu bīskaps iesvētīs šo jauno, skaisto ēku, kura kļūs par „Dieva mājokli”. Vārds baznīca cēlies no grieķu valodas vārda „kyriake”, kas nozīmē „Dieva nams”. Tādēļ „šī ir godības vieta; šis ir Dieva nams, debesu vārti, šai vietai jātiek sauktai par Dieva galmu” (Antifonas ievads). Es esmu patiešām ļoti pateicīgs bīskapam Vilhelmam Lapelim O.P., par laipno ielūgumu dalīties ar jums šīs īpašās dienas lielajā priekā, kad tiek iesvētīta jaunā Saldus baznīca, kas veltīta Svētajiem Apustuļiem Pēterim un Pāvilam. Mēs visi, kas šodien piedalāmies šajā svinīgajā konsekrācijā esam aicināti izteikt mūsu prieku ar ķēniņa Dāvida vārdiem: „Es priecājos, kad man sacīja: „mēs iesim Kunga namā” (Psalms 122,1). Tāpat man šodien ir ļoti patīkami sveikt ikvienu no jums Svētā Tēva Pāvesta Benedikta XVI vārdā, kuru man ir gods pārstāvēt jūsu vidū. Ar prieku varu liecināt par Viņa Svētības lūgšanām un tēvišķajām rūpēm par jums, kā arī nodot Viņa Apustulisko svētību jums visiem, kas šodien esat šeit klātesoši, tāpat arī jūsu ģimenēm, tuviniekiem un draugiem. Dārgie brāļi un māsas! Jau kopš senseniem laikiem un praktiski visās reliģiskajās kopienās mēs varam novērot cilvēkam dziļi raksturīgas rūpes par to, lai tiktu celtas kulta celtnes - krāšņas ēkas, kas paceļas pāri ikdienas dzīvei; vietas, kurās var lūgties un veidot attiecības ar Dievu. Mūsdienās šīm sakrālajām vietām ir jātiek būvētām ievērojot Vatikāna II koncila (1961-1965) lēmumus, ar nolūku veicināt ticīgo aktīvu līdzdalību dievkalpojumos. Draudzes novietojums ir vērsts pret altāri un ambonu, kas atrodas baznīcas centrā, tādā veidā piešķirot sakrālajai telpai skaidru, kristocentrisku orientāciju. Dārgie brāļi un māsas! Kad es pirmo reizi apmeklēju jūsu baznīcu, tās mūsdienīgās arhitektūras formas acumirklī radīja man patīkamu iespaidu. Jā, baznīca ļoti labi iederas piepilsētas modernajā apkārtnē, tādejādi kļūstot par tās garīgo centru. Bet tāpat es biju ļoti patīkami pārsteigts redzot strādājam draudzes ļaudis baznīcā, sevišķi sievietes, kuras tīrīja un sagatavoja kriptas sienas. Kāda skaista ierosme, ieguldīt savu roku darbu šīs svētās vietas labiekārtošanā. Paldies par šo sadarbību un lai Dievs jums bagātīgi atalgo! Tagad aplūkosim divus šīs realitātes, ko sauc par „baznīcu” aspektus.
I. Baznīca kā ēka:
Baznīca, ko šodien konsekrējam, pirmkārt, ir Dieva nams, priviliģēta vieta, kur mēs īpašā veidā varam satikt Dievu. Tā ir svēta vieta. Tā ir vieta, kurā Dievs vēlas tikt godināts ar lūgšanām un priecīgu viņa gribas piepildīšanu. Tur mēs varam adorēt Dievu, pateikties Viņam par Viņa labestību pret mums, lūgt Viņam piedošanu par mūsu cilvēciskajām vājībām un izlūgt Viņa svētību sev un citiem. Atcerēsimies, mani dārgie brāļi un māsas, ko mēs lasām Jāņa evaņģēlijā: „Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums” (Jn 1:14). Patiesībā, tiešs Jāņa vārdu tulkojums ir sekojošs: „Vārds tapa cilvēks, un uzslēja savu telti starp mūsu teltīm”. Jā, mūsu Kungs ir klātesošs mūsu vidū, viņš novietoja savu „telti” mūsu vidū, lai mēs varētu redzēt Viņa godību. Tāpēc mūsu baznīca atgādina mums par Dieva klātbūtni mūsu vidū. Baznīca ir Dieva nams un mūsu nams, Kristiešu ģimenes nams. Mūsu Dievs, Kristiešu Dievs nav filozofu Dievs, kas ir tikai abstrakta ideja, bet gluži pretēji Kristiešu Dievs ir dzīvais Dievs, kas vada cilvēces vēsturi, Emanuels, kas nozīmē „Dievs ir ar mums”.
II. Otrkārt, baznīca ir arī kopienas zīme, tāpēc, ka tā ir sadraudzības vieta.
Latviešu valodā vārds „baznīca” nozīmē gan dievnamu (ēku), gan mūsu kristiešu kopienu. Apustulis Pāvils Efezas kristiešiem raksta: „Jūs esat daļa no celtnes, kas būvēta uz praviešu un apustuļu pamata, bet galvenais stūrakmens ir Jēzus Kristus. Katra uz Viņa celtā celtne izaug par svētu templi Kungā. Viņā arī jūs Garā tiekat uzcelti par Dieva mājokli ” (Ef 2:20-22) Pirmā Pāvesta – Apustuļa Pētera - vārdiem runājot, mēs visi esam dzīvie akmeņi, tas ir ļoti svarīgs aspekts, ko nekad nevajadzētu aizmirst. Mēs esam dzīvie akmeņi, kuri atrodamies Dieva celtnē, kas ir Baznīca, kristiešu kopiena. Mēs esam aicināti būt par Dieva ļaudīm un kļūt par Dieva klātbūtnes templi un Viņa godības mājvietu uz zemes. Mūsu uzdevums ir „veidot Kristus miesu” līdz mēs: „nobriestam paša Kristus pilnībā” (Ef 4:13) Akmeņi neaug un arī baznīcas gadiem ritot neaug augstākas. Bet garīgie akmeņi, kas esam mēs kristieši, esam aicināti augt garīgi un tikt slīpētiem aizvien vairāk un vairāk dienu no dienas, tā, lai kļūtu par piemērotiem būvakmeņiem Dieva debesu tempļa celtnē. Tādēļ centīsimies visi kopā, un ikkatrs, kļūt par arvien iederīgākiem garīgajiem akmeņiem vietējā kopienā, par aizvien labākiem tās locekļiem. Paturēsim vienmēr prātā, ka mēs esam Gara tempļi un tāpēc varam dzīvot īstu kristieša dzīvi. Gara klātbūtne mūsos pieprasa no mums prāta un miesas svētumu. Šis vēstījums ir ļoti būtisks ikreiz, kad mēs svinam baznīcas iesvētīšanu. Dārgie brāļi un māsas! Sveicu jūs visus kopā un katru atsevišķi ar to, ka esat pabeiguši šo skaisto baznīcu. Jūs patiesi varat lepoties ar to. Tā ir svēta vieta, kur jūs sanākat kopā, lai lūgtos kā ģimene, kā Dieva ģimene, kas jūs esat. „Jūs esat Dieva celtne” (1 Kor 3:9) saka Svētais Pāvils, savukārt, Apustulis Pēteris raksta savā pirmajā vēstulē „Kristus ir dzīvais akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dieva izredzēts un Viņam dārgs. Uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu.” (1 Pēt 2:5) Starp baznīcu kā celtni un baznīcu kā kopienu pastāv dziļa un dzīva savstarpēja un papildinoša saikne. Svētais Augustīns saka: „Tas, ko mēs redzam materiālā veidā kā sienas, var būt garīgi īstenots dvēselēs; tas, ko mēs redzam izveidotu no akmeņiem un koka var tikt piepildīts mūsu miesās caur Dieva žēlastību”. Dārgie brāļi un māsas! Es novēlu jums kļūt šeit Saldū par īstu Dieva ģimeni, lai jūs vienmēr būtu lūgšanas kopiena, kalpot gatava kopiena, gatava uzklausīt Dieva Vārdu un pielūgt Viņu, atpazīstot Viņa klātbūtni jūsu vidū. Lai šī jaunā baznīca ir arī jūsu ticības un nodošanās zīme, svinīga deklarācija jūsu apņēmībai būt par dzīviem akmeņiem, Dieva mūžīgajā pielūgsmes templī. Lai Apustuļi Pēteris un Pāvils palīdz jums sasniegt šo mērķi. Marija, Dieva Māte un mūsu Māte vienmēr jūs vadīs un aizsargās un vienmēr būs līdzās jums ar savu mātes mīlestību un aizsardzību. Mani dārgie brāļi un māsas! Es vēlreiz jums atkārtoju „Es priecājos, kad man sacīja: „mēs iesim kunga namā” (Psalms 122,1) Āmen. Katedrāle.lv | 
