Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 55, 6-9) Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un nekrietnais cilvēks – savus nodomus, un lai atgriežas pie Kunga, un Tas apžēlosies par viņu, un pie mūsu Dieva, jo Tas piedodot ir žēlīgs. “Jo manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav mani ceļi,” saka Kungs. “Jo, cik augstu paceļas debesis pāri zemei, tik augstu ir mani ceļi pār jūsu ceļiem un manas domas pār jūsu domām.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 145 (144) Refrēns: Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc. Katru dienu es godāšu Tevi,
Tavu vārdu slavēšu uz mūžīgiem laikiem.
Kungs ir liels un augsti teicams,
neizdibināms ir Viņa lielums. R.
Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs,
lēnprātīgs un ļoti saudzīgs.
Kungs ir labs pret visiem,
un žēlsirdība ir visos Viņa darbos. R. Kungs ir taisnīgs visos savos ceļos
un svēts ir visos savos darbos.
Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc,
visiem, kas Viņu patiesi piesauc. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules filipiešiem (Flp 11, 20c-24.27a)Brāļi, Kristus tiks pagodināts manā miesā – vai nu ar dzīvi, vai ar nāvi. Jo dzīve man ir Kristus, un nāve – ieguvums. Bet ja dzīvošana miesā man ir auglīgs darbs? Ko lai es izvēlos? Es nezinu. Mani pievelk abas šīs lietas: es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, un tas ir daudz, daudz labāk; bet palikt miesā – tas ir vairāk nepieciešams jūsu dēļ. Jūs tikai dzīvojiet Kristus Evaņģēlija cienīgi! Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Atver, Kungs, mūsu sirdi, lai mēs uzklausītu Tava Dēla vārdus! Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 20, 1-16a) Tajā laikā Jēzus saviem mācekļiem sacīja šādu līdzību: “Debesu valstība ir pielīdzināma nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja salīgt strādniekus savam vīnadārzam. Un viņš, vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, sūtīja viņus savā vīnadārzā. Un, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja citus tirgus laukumā stāvam bez darba un sacīja viņiem: “Ejiet arī jūs vīnadārzā, un es jums došu, kas pienākas.” Un viņi aizgāja. Bet viņš izgāja atkal ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus stāvam un viņiem sacīja: “Ko jūs šeit stāvat visu dienu bez darba?” Viņi atbildēja: “Tādēļ, ka neviens mūs nav salīdzis.” Viņš tiem sacīja: “Ejiet arī jūs vīnadārzā!” Kad iestājās vakars, vīnadārza kungs sacīja savam pārvaldniekam: “Pasauc strādniekus un izmaksā viņiem algu, sākdams no pēdējiem un beigdams ar pirmajiem.” Un, kad piegāja tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, viņi saņēma katrs pa denārijam. Bet pirmie pieiedami domāja, ka saņems vairāk: tomēr arī viņi saņēma katrs pa denārijam. Paņēmuši to, viņi kurnēja pret nama tēvu, sacīdami: “Šie pēdējie strādāja vienu stundu, un tu viņus pielīdzināji mums, kas iznesām dienas nastu un karstumu.” Bet viņš atbildēdams vienam no tiem sacīja: “Draugs, es nedaru tev netaisnību. Vai tu ar mani nesalīgi par denāriju? Saņem to, kas tavs, un ej! Bet es gribu arī šim pēdējam dot tāpat kā tev. Vai tad es nedrīkstu darīt ar savu to, ko es gribu? Vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?” Tā pēdējie būs pirmie un pirmie – pēdējie.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. www.mieramtuvu.lv | 
