„Lūgties nozīmē „traucēt” Dievu, lai Viņš mūs uzklausa,” ar šāda salīdzinājuma palīdzību pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē skaidroja neatlaidīgu lūgšanu.
Ja mēs labāk apzinātos to, ka esam Jēzus Kristus mācekļi, tad ikdienas dzīve mūs mazāk nogurdinātu, tad mēs mazāk bēgtu no realitātes, nemeklētu patvērumu iluzoriskajā pasaulē un nekļūtu par dažādu atkarību vergiem.
„Baznīcai vienmēr ir jābūt priecīgai kā Jēzus,” teica pāvests šīrīta sprediķī. Dievkalpojumā Svētās Martas nama kapelā Francisks uzsvēra, ka Baznīca ir aicināta nodot Kunga prieku Viņa bērniem, prieku, kas dāvā patiesu mieru.
Piektdien, 29. novembrī, pāvests tikās ar konsekrētās dzīves institūtu Ģenerālpriekšnieku Apvienības 82. ģenerālasamblejas dalībniekiem. Asambleja notika „Salesianum” augstskolā, Romā, no 27. līdz 29. novembrim.
Kā pārdzīvot kāda tuva cilvēka zaudējumu – mātes vai tēva, brāļa vai māsas, vīra, sievas, dēla, meitas vai drauga nāvi? Atbildi uz šo jautājumu atrodam pāvesta Franciska šodienas katehēzes mācībā, kas varētu būt mierinājuma avots ne tikai katolim vai citam kristietim, bet katram labas gribas cilvēkam, kuram nav svešas tādas lietas kā mīlestība un žēlsirdība.
„Uz svētnīcu nenāk, lai svinētu ritu, bet, lai pielūgtu Dievu,” teica pāvests 22. novembra rītā, svinot dievkalpojumu Svētās Martas nama kapelā. Pāvests uzsvēra, ka cilvēks ir Svētā Gara svētnīca.
„Paļauties uz Kungu, arī ārkārtas situācijās,” šāds ir pāvesta izteiktais pamudinājums pirmdienas rīta Svētajā Misē. Francisks uzsvēra, ka kristieši ir aicināti izdarīt noteiktas izvēles, kā to māca visu laiku mocekļi.
Kad centrālo vietu mūsu dzīvē ieņem Jēzus, tad vistumšākie brīži kļūst gaiši. Viņš dāvā mums cerību – noslēdzot Ticības gadu, sacīja pāvests Francisks.
Ziņas no Vatikāna
