22. maijā pāvests noslēdza lūgšanai "Tēvs mūsu" veltīto katehēžu ciklu, aicinot mūs vienmēr drosmīgi vērsties pie Dieva kā Tēva. Tieši ar šo uzdrošināšanos saukt Dievu vārdā "Tēvs" sākas kristīgā lūgšana.
21. maija rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās mieram, pēc kā mēs visi tik ļoti ilgojamies. Vai ikdienas raizes un problēmas ir savienojamas ar dziļu iekšēju mieru? Atbildi rodam Svētā tēva uzrunā.
Pirmdien, 20. maijā, pāvests pieņēma audiencē Pontifikālā Ārzemju misiju institūta locekļus. Uzrunā Francisks atgādināja, ka sludināt Evaņģēliju nozīmē liecināt par nomirušo un augšāmcēlušos Jēzu Kristu.
"Dievs mūs mīl daudz vairāk nekā mēs mīlam paši sevi," uzrunā pirms lūgšanas "Debesu Karaliene" norādīja pāvests. Neskatoties uz lietu, Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki simti svētceļnieku no daudzām valstīm.
"Bet atpestī mūs no ļaunā" – tas ir septītais lūgšanas "Tēvs mūsu" lūgums. Pāvests to skaidroja 15. maija katehēzes mācībā. Trešdienas vispārējā audiencē, kas notika Svētā Pētera laukumā, šoreiz piedalījās aptuveni 20 tk. svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm.
Svētdienas, 12. maija, rītā Svētā Pētera bazilikā pāvests vadīja Euharistijas svinības, kuru laikā 19 diakonus iesvētīja par priesteriem. Francisks uzsvēra, ka Svētā Mise ir Kunga nesavtības kalngals. "Lūdzu, nepiesārņo to ar neveselīgām interesēm", viņš sacīja.
Vatikāns publicējis pāvesta Franciska vēstuli "Motu proprio" formā, kas ir veltīta cīņai ar garīdznieku un reliģisko ordeņu locekļu pastrādātajiem noziegumiem, kā arī jautājumam par bīskapu un reliģisko ordeņu priekšnieku rīcību vai nolaidībām.
Trešdienas, 8. maija, vispārējās audiences laikā, tiekoties Svētā Pētera laukumā ar dažādu zemju ticīgajiem, pāvests atskatījās uz savu trīs dienu ilgo apustulisko ceļojumu uz Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju.
Trešdienas, 1. maija, katehēzē pāvests pievērsās "Tēvs mūsu" lūgšanas priekšpēdējam lūgumam "Neieved mūs kārdināšanā", ko dažās valodās šodien tulko ar vārdiem "Neļauj mums krist kārdināšanā".
Jēzus brūces ir kā ieļaunojums ticībai, bet tās ir arī ticības apstiprinājums. Tāpēc augšāmceltā Kristus miesā brūces nav izzudušas, tās paliek, jo šīs brūces ir nepārejoša zīme Dieva mīlestībai uz mums, un tās ir neaizstājamas, lai mēs ticētu Dievam.
Ziņas no Vatikāna
