Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

14.12.2008. - Adventa trešā svētdiena

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 61, 1-2a.10-11)

Kunga Dieva Gars ir pār mani, jo Kungs ir mani svaidījis. Viņš mani sūtīja sludināt prieka vēsti lēnprātīgajiem, dziedināt satriektās sirdis, sludināt atlaišanu gūstekņiem un brīvību cietumniekiem – pasludināt Kunga žēlastības gadu. Es priecādamies priecāšos Kungā, un mana dvēsele gavilēs manā Dievā, jo Viņš mani ir ieģērbis atpestīšanas drēbēs, ar taisnības svārkiem mani ir apsedzis kā līgavaini, kam ir uzlikts vainags, kā līgavu, kas greznota ar savām rotām.

Jo, kā zeme dod savus augļus un kā dārzs uzdiedzē savu sēklu, tā Kungs Dievs liks uzplaukt taisnībai un slavai visu tautu priekšā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Dziedājums Lk 1

Refrēns: Mana dvēsele gavilē Dievā.

Augsti slavē Kungu mana dvēsele,
un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību.
Redzi, no šī brīža mani svētīgu
teiks visas paaudzes. R.

Jo lielas lietas ir darījis pie manis Varenais,
un svēts ir Viņa Vārds,
un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm
tiem, kas Viņa bīstas. R. 

Izsalkušos Viņš piepilda labumiem,
bet bagātos atstāj tukšā.
Viņš uzņem savu kalpu Izraēli,
atcerēdamies savu žēlsirdību. R.

 

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules tesalonikiešiem (1 Tes 5, 16-24)

Brāļi, vienmēr esiet priecīgi! Nemitīgi lūdzieties! Par visu esiet pateicīgi, jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.

Neslāpējiet garu, neniciniet pravietojumus, bet pārbaudiet visu! Kas labs, to paturiet! No visa ļaunā turieties tālu!

Un pats miera Dievs lai jūs svētī visā pilnībā, tā ka jūsu gars, dvēsele un miesa tiktu saglabāta bez vainas mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai. Tas, kas jūs aicina, ir uzticīgs, un to Viņš izdarīs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Alleluja.

Kunga Gars ir pār mani,

Viņš mani ir sūtījis sludināt

nabagiem prieka vēsti.

Alleluja.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 6-8.19-28)

Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu.

Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās, neliedzās un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elijs?” Viņš sacīja: “Neesmu.” “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”

Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs ir sacījis.”

Bet atsūtītie bija no farizeju vidus. Un tie viņam jautāja, sacīdami: “Kādēļ tad tu kristī, ja neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?”

Jānis viņiem atbildēja, sacīdams: “Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.”

Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieramtuvu.lv