Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

28.12.20008. - Svētās ģimenes svētki

Lasījums no Sīraha dēla grāmatas (Sīr 3, 3-7.14-17a)

Dievs ir pagodinājis tēvu caur bērniem un pār dēliem nostiprinājis mātes tiesības. Kas godā tēvu, tas iegūs grēku piedošanu un pasargās sevi no tiem, un lūgšanas laikā tiks uzklausīts. Un tāpat dārgumu krājējam līdzīgs ir tas, kas ciena savu māti.

Kas godā savu tēvu, tas redzēs prieku no bērniem un tiks uzklausīts savas lūgšanas laikā. Kas savu tēvu tur cieņā, tas dzīvos ilgu mūžu, un, kas tēvam ir paklausīgs, tas iepriecinās māti. Dēls, atbalsti savu tēvu vecumdienās un neskumdini viņu viņa mūžā! Un, pat ja prāts viņam mazinātos, esi iecietīgs un nenicini viņu nevienā no viņa mūža dienām!

Jo žēlsirdība pret tēvu netiks aizmirsta; grēku vietā tā iemājos tevī un tiks ieskaitīta kā taisnīgums. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Psalms 128 (127)

Refrēns: Svētīgi ir tie, kas Kunga bīstas!

Svētīgs ir ikviens, kas Kunga bīstas,
kas staigā Viņa ceļus.
Tu ēdīsi no sava roku darba,
tu būsi laimīgs, un tev labi klāsies. R.

Tava sieva kā auglīgs vīnakoks
tava nama sienās.
Tavi bērni kā eļļaskoka atvases
ap tavu galdu. R. 

Redzi, tā tiks svētīts cilvēks,
kas Kunga bīstas.
Lai Kungs tevi svētī no Sionas,
ka tu redzētu Jeruzalemes labklājību
visās sava mūža dienās. R.

 

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (Kol 3, 12-21)

Brāļi, kā Dieva izredzētie, svētie un mīlētie ietērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā. Esiet iecietīgi cits pret citu un piedodiet cits citam, ja vienam ir ko sūdzēties par otru. Tāpat kā Kungs jums ir piedevis, tāpat arī jūs.

Bet pāri tam visam ietērpieties mīlestībā, kas ir pilnības saite! Un jūsu sirdī lai valda Kristus miers, uz kuru jūs esat aicināti vienā miesā. Esiet arī pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū, visā gudrībā pamāciet un paskubiniet cits citu ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastības iespaidā dziedot Dievam savā sirdī. Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā, pateikdamies caur Viņu Dievam Tēvam.

Sievas, esiet padevīgas saviem vīriem, kā tam jābūt Kunga vārdā. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Bērni, esiet paklausīgi vecākiem visās lietās, jo tas patīk Kungam. Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai viņi nezaudē garu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Alleluja.

Kristus miers lai valda jūsu sirdī,

Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū!

Alleluja.


Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 22-40)

Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās viņu šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu stādītu Kunga priekšā, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam”, un lai saliktu upurī, kā sacīts Kunga Likumā, “vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.

Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā.

Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To savās rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.”

Un Viņa tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu.

Bet Simeons viņus svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī, un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.”

Tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti. Arī viņa, atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu un stāstīja par Bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzalemes atpestīšanu.

Izpildījuši visu pēc Kunga Likuma, viņi atgriezās Galilejā uz savu pilsētu Nācareti. Bet Bērns auga un pieņēmās spēkā, pilns gudrības. Un Dieva žēlastība bija pār Viņu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Vai īsāk: Lk 2, 22.39-40