- Rekolekciju māja tapa četros gados, kāds bija šis laiks? 2005. gads bija pārmaiņu laiks šeit – Kuldīgas draudzē. Tas bija grūts, bet garīgi bagāts, jo visā notiekošajā varēja saskatīt, kā Dievs darbojas. Lai arī notiekošais dažbrīd šķita gan iekšēji, gan ārēji nesaprotams, apzinājos – tā ir Dieva griba, ka esam šeit. Tas nav tādēļ, ka pašas būtu to gribējušas, bet tādēļ, ka Dievs caur mums veic Savu darbu. Dievs darbojas caur tiem, kuriem vēlas. Esam ļoti pateicīgas Dievam par Viņa paveikto mūsos, caur mums un Kuldīgas draudzē. - Kam šī rekolekciju māja ir domāta? Kas te varēs ierasties? Aicināti ir ticīgie gan no Kurzemes, gan citām Latvijas vietām. Organizējam rekolekcijas pašas vai arī, ja grupa vēlas, tad var ierasties ar savu garīgo vadītāju. Šādos gadījumos mēs rūpēsimies, lai nodrošinātu praktiskās vajadzības. Ir iespēja arī individuāli šeit pavadīt laiku klusumā. Ja tās būs meitenes, kuras vēlas atpazīt savu aicinājumu, tad varam piedāvāt iespēju iekļauties mūsu dominikāņu māsu kopienas ritmā – lūgšanās, darbā, individuālās sarunās. Blakus ir arī baznīca, kur iespējams pavadīt laiku lūgšanā. Cilvēkiem, kuriem ir interese un vēlēšanās pavadīt laiku rekolekciju mājā, ir jākontaktējas ar mums. Šeit ir 12 guļvietas, bet varam uzņemt līdz 20 personām. - Vai te jau ir notikušas kādas rekolekcijas, tikšanās? Vasarā šeit notika svētdienas skola bērniem no Kabiles un Basiem, ko mēs, dominikāņu māsas, vadījām. Šajās telpās arī notika Kuldīgas Kristīgās mācības metodiskās apvienības skolotāju tikšanās. Katoļu sieviešu apvienība vienu reizi bija pie mums uz rekolekcijām un jau pieteica nākamās. Es domāju, ka cilvēkiem ir vajadzība gan pēc rekolekcijām, gan pēc vietas, kur tās varētu notikt, un tagad mums tāda ir. - Vai māja tiks izmantota arī draudzes vajadzībām? Svētdienās šeit notiek svētdienas skolas nodarbības trīs grupās, otrdienās – slavēšanas lūgšanas, un ceturtdienās ir Bībeles stunda, kas ir atvērta visiem, ne tikai draudzes ļaudīm. Notiek pieaugušo sagatavošana Kristības un citu Sakramentu saņemšanai. Te notika arī draudzes rekolekcijas Adventa laikā, kā arī citi draudzes pasākumi. Cilvēki zina, ka šīs telpas ir domātas viņiem. Tiem, kuri šeit nāk, tā ir viņu māja, un viņi aicina arī citus. Dažiem varbūt vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu domu, ka mums ir māja, kurā varam pulcēties, lai garīgi bagātinātos. - Katrai istabiņai ir dots kāda svētā vārds, kā jūs tos izvēlējāties? Tad, kad vēl noritēja klostera un rekolekciju mājas būvniecība, mēs – klostermāsas, nācām šeit katru dienu lūgties, tas stiprināja mūsu paļāvību uz Dievu. Arī strādniekiem stāstījām, ka nākam šeit, lai lūgtos gan par viņiem, viņu ģimenēm, gan par šīs ēkas nākotni. Vispirms bija gatavs klosteris, kas ir iekārtots mājas otrajā stāvā, pēc tā iesvētīšanas mēs pārcēlāmies uz dzīvi šeit un lūgšanas rekolekciju mājas nodomā turpinājām. Mums pat bija izveidojusies sava svēto litānija, kuru aizsākām lūgt, pieminot mūsu dominikāņu svētos un arī citus. Svēto aizbildniecība ir ļoti stipra, tādēļ telpām devām to svēto vārdus, kuri šīs mājas celtniecībā piedalījās jau no paša sākuma. - Kāpēc rekolekciju māja tika nosaukta svētā Pāvila vārdā? Svētais Pāvils tika izvēlēts tāpēc, ka šo gadu pāvests Benedikts XVI ir izsludinājis par viņa 2000 jubilejas gadu, un arī tādēļ, ka tas ir saistīts ar mūsu – dominikāņu māsu misionāru – harizmu sludināt par Dievu vienmēr, visur un dažādos veidos. - Kāds būtu jūsu vēlējums tiem cilvēkiem, kuri šeit ieradīsies uz rekolekcijām? Lai cilvēki satiktu Jēzu, kurš ir augšāmcēlies, Viņu vairāk mīlētu un būtu Viņa liecinieki šodienas pasaulē. - Kā jūtaties šodien, Svētā Pāvila rekolekciju mājas iesvētīšanas dienā? Ir prieks! Pat nejūtu nogurumu. Tie patiešām ir draudzes svētki. Prāvests pr. Andris Vasiļevskis un draudzes cilvēki ļoti atbalstīja šo pasākumu. Pateicamies bīskapam V. Lapelim par apustulisko svētību un iespēju kalpot šajā bīskapijas rekolekciju mājā. Iepriecina tas, ka šos svētkus svinam arī mūsu klosterkopienā, jo ir ieradušās vairākas klostermāsas no Polijas, viņas arī palīdzēja pie svētku sagatavošanas darbiem. Katra devums ir ļoti svarīgs, un tādēļ arī viss izdodas. Intervēja Ieva Liede
 | 
