Labi, ka šis jautājums ir ticis uzdots. Līdz šīm brīdim vēl nav iznācis neviens Baznīcas Maģistērija oficiāls dokuments, veltīts šai tēmai. Tas nozīmē, ka šis jautājums Ticības Doktrīnas Kongregācijas vadības uztverē līdz nesenam laikam nav bijis tik aktuāls, lai tam pievērstos un noformulētu par to oficiālu Baznīcas viedokli. Tomēr tas mūs neatbrīvo no pienākuma mēģināt tikt skaidrībā jau šobrīd. „Katoļu Baznīcas vēstnesis” un portāls "Katedrāle" ir uzdrīkstējušies sākt publicēt rakstu sēriju par homeopātiju, lai iniciētu sabiedrībā diskusiju par šo tēmu un rosinātu cilvēkus mēģināt kritiski izvērtēt homeopātijas tik ļoti plašo pielietojumu. Iesākumam ir jāatzīmē, ka homeopātija, tas ir liels bizness, kurā apgrozās astronomiskas summas, tātad, tā ir milzīga peļņa. Līdz ar to, pastāv zināmi lobiji, kuri ir ieinteresēti tās bezkritiskā reklāmā un noietā. Tālāk, ir jāatšķir fitoterapija no homeopātijas. Tieši fitoterapija būtu jāsauc par tautas medicīnu, jo tā ir balstīta uz augu izcelsmes zāļu lietošanu. Tā ir tīri dabīga un, ja vien nav sajaukta ar pūšļošanas elementiem, ir pilnīgi pieņemama. Turpretī ar mūsdienu homeopātiju, kuras dibinātājs ir Samuels Hanemans (1755 – 1843), nav tik vienkārši. Neskatoties uz homeopātijā lietojamo šķietami zinātnisko valodu, ir jāapstrīd tās zinātniskais statuss. Šī komentāra rakstīšanas procesā konsultējos ar savu draugu, medicīnas zinātņu doktoru, kurš man izskaidroja, ka homeopātisko zāļu iedarbību līdz šim nav bijis iespējams apstiprināt ar zinātniskās pētniecības metodēm. Īsti zinātnieki vispār negribot runāt par šo tēmu, uzskatot to par nenopietnu. Homeopātijas iedarbības mehānisms, līdztekus šķietami loģiskiem argumentiem, tiek izskaidrots ar irracionālu apgalvojumu palīdzību. Pirmām kārtām, ka zālēm ir visstiprākā iedarbība tad, kad ir vismazākā ārstnieciskās vielas koncentrācija, līdz pat pakāpei, kad ārstnieciskajā šķīdumā vairs nav nevienas sākotnējās vielas molekulas. Kas tad tur īsti tādā gadījumā iedarbojas, vai to varētu izskaidrot vienīgi ar placebo efektu (Z.S. - Medicīnā ar "placebo" tiek apzīmēta viela, kurai nepiemīt nekādas ārstējošas īpašības - tās darbības efektivitāti nosaka vienīgi pacienta gaidas, uzticēšanās ārstam un pārliecība, ka "zāles" ir īstas. Medicīnas praksē ar šādu terminu jau 18. gadsimtā apzīmēja tabletes-māneklīšus jeb "viltus zāles", visefektīgāk tās "ārstē" psiholoģiskas dabas traucējumus un saslimšanas, piem., paaugstinātu trauksmainību, depresiju un bezmiegu)? Hanemans runā par ārstnieciskās vielas „gara” nodošanu atšķaidītajam šķīdumam. Otrkārt, kas tad ir tā saucamā potencēšana (Z.S. - Potencēšana jeb dinamizēšana ir viens no homeopātijas pamatprincipiem. Tiek uzskatīts, ka homeopātisko līdzekļu ārstnieciskā iedarbība tiek pastiprināta, pateicoties šo zāļu daudzkārtējai atšķaidīšanai un sakratīšanai. Kārtējo reizi atšķaidot sākotnējo substanci, "zāles" ir jāsakrata, jo tādā veidā tās kļūstot bioloģiski aktīvas. Samuels Hanemans uzskatīja, ka homeopātiskā līdzekļa sagatavošanas procesā sakratīšanai ir vēl svarīgāka loma nekā atšķaidīšanai. Tas tiek izskaidrots ar to, ka slimība nerodoties materiālu iemeslu, bet gan dzīvības spēka garīgas izskaņošanās dēļ, tāpēc arī. Homeopāti apgalvo, ka homeopātija nedarbojas pieņemtajā, materiālajā veidā, bet gan sakārto šī dzīvības spēka darbību.), bez kuras, kā tiek apgalvots, homeopātiskā zāle nedarbojas? Tamlīdzīgi efekti nav pazīstami nedz mūsdienu fizikā, nedz ķīmijā. Šādi nonākam pie nākošā nepatīkamā jautājuma. Ir vispārzināms fakts, ka homeopātijas dibinātājs kopš 1775. gada ir piederējis brīvmūrnieku ložai un aizrāvies ar alķīmiju, maģiju un okultām mācībām. No šejienes tad arī ir ienācis ezoterisko uzskatu iespaids viņa izgudrotajā ārstēšanas metodē. Tāpat arī traģiskais Samuela Hanemana dzīves stāsts liek aizdomāties. Gadu gaitā viņā pieauga agresivitāte, tās lēkmju dēļ viņam beigās bija jāatstāj darbs Leipcigas universitātē. Visbiežāk šī agresija bija vērsta pret tiem, kuri nepiekrita viņa teorijām. No viņa 11 bērniem trim meitām ģimenes izjuka (tai laikā sievietei tā bija traģēdija), divas meitas tika noslepkavotas mīklainos apstākļos, viena cita nomira 30 gadu vecumā, savukārt viens no dēliem nomira tūlīt pēc piedzimšanas, bet otrs, būdams mentāli slims, pazuda bez vēsts, toties trešais neatgriezeniski pameta savu sievu un meitu. Tie ir tikai daži no momentiem, kas signalizē, ka šķietami viengabalainajā homeopātijas aizstāvju argumentācijā ne viss ir tik viennozīmīgs. Noslēgumā gribētos izteikt vēlēšanos, lai Latvijas kristiešu vidē uzsāktos konstruktīva, nevis uz emocijām, bet gan racionāliem argumentiem un faktiem balstīta diskusija, ticības gaismā izvērtējot tādu parādību kā homeopātija. Katedrāle.lv P.S. Aicinām tos cilvēkus, kuriem ir bijusi saskarsme ar homeopātiju, paust savus novērojumus un pieredzi. Savas domas aprakstiet un atsūtiet uz | 
