Izmeklē sirdsapziņu Viņš norādīja, ka, par šo tēmu runājot, jāsāk ar Jāņa 1. vēstules 1. nodaļas 8. panta citēšanu: «Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.» «Ja kāds saka, ka viņam nav grēka, viņš sevi padara augstāku par Dievu. Tādam cilvēkam grūti kaut ko par grēku, piedošanu vai žēlsirdību pateikt, jo mēs, pārējie, jau tikai no viņa varam piedošanu un žēlsirdību gaidīt, ja reiz viņš ir bezgrēcīgs. Kas tas ir — grēks? Grēks ir tad, kad apzināti pārkāpjam kādu Dieva bausli. Mēs zinām baušļus — tie it kā ir tikai desmit, bet tajā pašā laikā tas šķiet tik daudz! Baušļi palīdz kārtot attiecības gan ar Dievu, gan ar citiem, gan ar sevi pašu. Grēksūdzes pamats ir savas sirdsapziņas izmeklēšana. Izmeklējot sirdsapziņu, vajag apcerēt baušļus, pārdomāt katru no tiem. Piemēram, bauslis — tev nebūs nokaut. Cilvēki saka — es nevienu neesmu nogalinājis! Bet, kad dusmojamies uz kādu, mēdzam teikt: «Man tas cilvēks vairs neeksistē, negribu viņu ne redzēt, ne pazīt!» Viņš mums itin kā ir miris! Lai varētu labi izpētīt katru bausli, vajadzīgs kāds, kas palīdz tos labāk saprast. Tas nav nekas jauns, arī Jēzus cilvēkiem skaidroja baušļus. Tā nav mūsdienu problēma, arī pirms diviem tūkstošiem gadu cilvēkiem vajadzēja izskaidrot, piemēram, ka laulību pārkāpt var arī domās. Ir vajadzīgs garīgs vadonis, kas palīdzēs baušļus saprast. Sēj labu, kur bijis kas slikts Sirdsapziņas izmeklēšana ir iespēja uz savu dzīvi paskatīties ar Dieva acīm. Varam izvērtēt savus plusus un mīnusus, saprast, ko vajag labot, un tad jau zinām, ko pateikt grēksūdzē. Daudziem grēksūdze asociējas ar kaut ko briesmīgu, bet briesmīgs ir grēks, nevis cilvēks. Briesmīgi ir tas, ko esam darījuši. Grēksūdze nav tikai sevis apsūdzēšana Dieva priekšā, bet arī garīga vadība — redzēt, ko labu esi panācis savā dzīvē kopš iepriekšējās grēksūdzes, kas nav izdevies, kas jāturpina, kas jāsāk no jauna. Izsūdzu grēkus un gribu laboties. Nevar tikai izmest savus grēkus. Tas ir kā izravēt nezāles, bet neko dārziņā neiesēt. Ja gribam izravēt savu sirds dārziņu, tad tikai tāpēc, lai vietā iesētu Dieva rozītes, lai tur augtu kas labs un nebūtu vietas grēku nezālēm! Jāskatās, ko labu varam sākt darīt, lai grēki mazinātos. Netīri māju tikai reizi gadā Pieņemt sakramentus — nokristīties, iesvētīties — ir tāds ievads. Tas ir kā iestādīt dārzu, uztaisīt žogu. Ja tālāk par to nerūpējamies, vai tāds dārzs nesīs labus augļus? Ja tev ir saimniecība ar dārziem, par kuriem tu nerūpējies, tad tev draud bankrots! Tāpat, ja nerūpējamies par to, ko Dievs iestādījis mūsu sirdī, mūsu dzīvē, garīgi bankrotēsim, sakot — grēku man nav, bet arī nekādu panākumu nav. Ir vajadzīgs arī dārznieks, kas palīdzēs garīgo dārzu kopt. Ko mēs pavasarī darām? Griežam kokiem nevajadzīgos, nokaltušos zarus, lai koki varētu dot daudz labu augļu. Grēksūdze ir tā iespēja nocirst liekos zarus, lai mūsu dzīve, ticība un mīlestība nestu labus augļus, kas arī citiem varētu būt noderīgi. Nevajag šādu iespēju izmantot tikai reizi gadā. Ja kāds mēģinātu savu māju kopt reizi gadā, kāda tā izskatītos? Grūti būtu pamanīt, ka vispār ir bijusi diena, kad māja bijusi tīra! Ja biežāk to darīsim, veidosies garīga pieredze ticības, ģimenes, sabiedrības, darba, personisko problēmu risināšanā. Saka — labi mācīties no savām, bet vēl labāk no citu kļūdām. Bet es reizēm saku — citu kļūdas ir citu, tās nav manējās! Kad pats esi kādām problēmām izgājis cauri, neesi vairs tikai kāds gudrītis, kas no malas pamāca citus. Dievs paceļ, ļaunais — spiež pie zemes Grēksūdze māca arī gandarīt par savām kļūdām, grēkiem. Esmu kādu aprunājis? Varu ne tikai laboties un vairs neaprunāt, bet arī gandarīt aprunāto, viņam atvainojoties. Ja esmu ko nozadzis, varu vairs nezagt, bet nozagtais ir jāatdod! Ja nozagtais ir apēsts, varu līdzvērtīgi kaut ko nopirkt vietā un dāvināt trūcīgai ģimenei. Grēksūdze nav grēku legalizēšana — aizej un nozodz, pēc tam izsūdzi grēkus, palūdz Dievu, bet mantiņa tev paliek. Tā nedrīkst! Par saviem nedarbiem jāsniedz gandarījums Dievam un cilvēkiem. Nebija laika lūgšanai? Jāsaņemas veltīt tam vairāk laika, lasīt Bībeli vairāk, iet uz baznīcu biežāk. Baušļi aicina mūs pilnveidoties. Gavēņa laiks nav dots tāpēc, lai spiestu mūs pie zemes — tu, puteklis un grēcinieks! Dievs negrib grēcinieku nāvi, bet gan viņu atgriešanos — tāda ir Dieva politika. Viņš negrib mūs dzīt depresijā kā mūžīgos grēciniekus. Depresijā cilvēkus grib iedzīt tikai sātans, iestāstot, ka Dievs mūs sodīs. Nē, grēki paši mūs soda, paši sevi sodām, darot nepareizi. Dievs grib mūs pacelt augšā no grēku posta. Grēksūdze ir tam domāta — lai mūs paceltu. Dievs negrib, lai ciešam savu kļūdu dēļ, bet lai mēs dzīvotu un iemantotu Mūžību. Dieva dota iespēja stiprināties Jēzus pēc 40 dienu gavēņa ļoti labi spēja pretoties sātana kārdinājumiem, tātad šis ir veids, kas palīdz stiprināties gan garā, gan fiziski. Jēzus teicis — ir ļauni gari, ko var izdzīt tikai ar lūgšanu un gavēni. Ja gribam ar kārdinājumiem ne vien cīnīties, bet arī gūt panākumus, mums jālieto šie Dieva dotie līdzekļi — lūgšana un gavēnis. Ja kādā cīņā tiekam sakauti, tad mums pieejams sevis attīrīšanas līdzeklis — grēksūdze,» atgādina M. Vozņaks. Kā notiek grēksūdze katoļu baznīcā? Cilvēki zina, ka ir tāds bikts krēsls. «Parasti tur arī pirms dievkalpojumiem notiek grēksūdze, bet principā priesteris grēksūdzi var pieņemt jebkurā vietā, vēl nesen pieņēmu grēksūdzi automašīnā. Ja vajag, tas var notikt uz ielas, parkā, mežā — vienalga kur. Bet bikts krēsls atgādina par Dieva žēlsirdības avotu — tur tas ir, varu aiziet, izsūdzēt grēkus, saņemt piedošanu. Lai notiktu grēksūdze, ir vajadzīgs cilvēks, kurš grib izsūdzēt grēkus, un garīdznieks. Bet nedrīkst aizmirst, ko Jēzus teica Saviem mācekļiem: «Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.» Grēksūdzē valda Svētais Gars, bet garīdznieks ir tikai Dieva instruments. Nevis cilvēkam tu sūdzi grēkus, bet Dievam. Grēksūdze sākas ar krusta zīmi, tad cilvēks izsūdz savus grēkus, seko priestera dota mācība, un viss noslēdzas ar grēku atlaišanu,» pastāstīja priesteris. Ikviens var būt drošs, ka to, ko dzirdējis grēksūdzē, garīdznieks nekad nestāstīs tālāk. «Priesteris tiek izslēgts no Baznīcas, ja ir pierādīts, ka viņš ir izpaudis grēksūdzes noslēpumu. Atceros, studijās mācīja — lai par ko jūs runātu, nekad nemēģiniet runāt par to, kas noticis pie biktskrēsla! Aizejot prom, aizveru durtiņas un tur notikušo līdzi neņemu. Bez Dieva žēlastības, Svētā Gara vadības un žēlastības būtu grūti to izdarīt, bet, pateicoties Dievam, pēc tam nekad nemoka domas par citu izsūdzētajiem grēkiem,» no paša pieredzes saka Marcins Vozņaks. "Talsu Vēstis" |
