Kāds ir Romas Katoļu Baznīcas viedoklis attiecībā uz homeopātiju? Kaut arī līdz šīm brīdim vēl nav iznācis neviens Ticības doktrīnas kongregācijas oficiāls dokuments, veltīts šai tēmai, kas noformulētu par to oficiālu Baznīcas viedokli, tomēr homeopātija ir tikusi pieminēta Pontifikālās kultūras padomes un Pontifikālās starpreliģiju dialoga padomes 2003. gadā izdotajā dokumentā: „Jēzus Kristus – dzīvā ūdens nesējs. Kristīgās pārdomas par „New Age”” (http://www.vatican.va Health: Golden living). Saskaņā ar šo dokumentu homeopātijas metode ir viena no pieejām, ko izmanto „New Age”, lai propagandētu holistisko medicīnu. Tā kā uz doto brīdi Romas Katoļu Baznīcā vēl nav oficiāla dokumenta, kurš skaidri formulētu, Baznīcas viedokli šajā jautājumā, tad mēģinot izprast homeopātiju ir svarīgi atsaukties ne tikai uz dabaszinātnisko pētījumu rezultātiem, bet arī teologu, kuri pēta ar „New Age”, ezotēriku un alternatīvajām dziedniecības metodēm saistīto problemātiku. Tāpat ļoti noderīga un svarīga varētu būt eksorcistu un garīgās atbrīvošanas kalpošanā iesaistīto cilvēku pieredze saistībā ar homeopātijas metodes pielietošanas gadījumiem. Viens no nopietnākajiem New Age un alternatīvo dziedniecības metožu pētniekiem teoloģijā austrietis Klemenss Pilars no kalasantīņu kongregācijas homeopātiju ļoti noteikti ierindo starp ezotēriskās dziedniecības metodēm. Francūzis tēvs Džozefs Marija Verlēns, Sv. Jāzepa Ģimenes kongregācijas dibinātājs, ievērojams ar Austrumiem, New Age un sektām saistītās problemātikas pazinējs homeopātijas izcelsmi un pašu metodi salīdzina ar Vidusamerikas šamaņu darbību, kuri transa stāvoklī ir saņēmuši ziņas par dažādu augu īpašībām. Saskaņā ar viņa pārliecību, gari to nedara par velti. Tēvs Džozefs izslēdz homeopātijas izmantožanas iespēju visiem tiem, kuri ir iepazinuši homeopātijas rašanās patieso vēsturi, jo tā būtu apzināta pakta ar gariem noslēgšana (Robert Wyrostkiewicz, Homeopatia - okultyzm, sugestia czy medycyna?: http://www.katolik.pl). Latvijā jau vairākkārt ir uzturējies, lai vadītu rekolekcijas priesteriem un ticīgajiem, Starptautiskās eksorcistu asociācijas viceprezidents un Starptautiskās atbrīvošanas kalpošanas asociācijas prezidents indietis tēvs Rufuss Pereira no Jezuītu ordeņa. 2008. gadā jūlijā Rīgā, sv. Alberta baznīcā notikušajās atbrīvošanas un dziedināšanas rekolekcijās cilvēkiem, kas cieš no dažādu veidu saistībām ar okultismu un dēmoniskiem spēkiem, bija jāaizpilda anketa, lai atrastu problēmu patiesos cēlonus. Anketā kā grēks pret pirmo bausli bija minēta arī ārstēšanās ar netradicionalās medicīnas metodēm, t.sk. homeopātiju: “Pārdomā, vai savas problēmas risināšanai neesi izmantojis kādu citu ceļu, kas nav ceļš ar Jēzu!” Vienprātīgi negatīvu nostāju attiecībā pret homeopātijas metodi esot pieņēmuši arī Polijas priesteri eksorcisti.
Blakusparādības
Kāda persona tika homeopātiski ārstēta no depresijas, un, kas ir paradoksāli, nonāca vēl dziļākā depresijā, līdz pat pašnāvības mēģinājumiem, kas par laimi neizdevās. Pēc atteikšanās no homeopātiskajām zālēm, veselība sāka pastāvīgi, kaut arī lēnām, uzlaboties. Homeopātiskajā ārstēšanā tiek novērotas blakusparādības - nemitīgas bailes un depresijas. Tur, kur cilvēks cieš savā patiesajā cilvēcībā, viņam dzīves un cerības telpas iegūšanai, kurā viņš var kļūt vesels, atbildi jāsaņem caur Nepārejošo. Lai kļūtu par personu, cilvēkam vajag atbildi, kas ir mīlestības noslēpums, viņam jābūt apsolījumam, ka viņš var kļūt vesels ar Dieva mīlestības bezgalību un plašumu, bet tieši šajā jomā cilvēks atbildē saņem “kaut ko”, kas tiek ņemts no ierobežotā kosmosa. Ar homeopātiju saistītie garīgie zaudējumi ir izmaiņas psihes līmenī: prāta spēju aptumšošanās, gribas sasaistītība, noskaņojuma pasliktināšanās vai depresija. Raksturīgi gara līmenī homeopātijas radītie zaudējumi ir: garīgā prieka trūkums, grūtības lūgšanā, garīgais nemiers, garīgais sausums, dzīves jēgas izjūtas trūkums, nepatika pret garīgām lietām un pat nepatika pret pašu Dievu. Cilvēkiem, kuri nedzīvo regulāru garīgo dzīvi vai neticīgajiem, izmaiņas ir novērojamas galvenokārt psihes, taču nereti arī somatiskajā līmenī - homeopātija ir kaitīga ne tikai kristiešiem (Robert Tekieli, Homeopatia. Encyklopedia New Age dla chrześcijan: http://zapytaj.wiara.pl). Garīgās veselības trūkums parādās savādāk, nekā psihiskie un fiziskie traucējumi – apslēptākā veidā, ilgtermiņā un ciešā saistībā ar psihiskajiem un fiziskajiem simtomiem. Garīgo traucējumu atpazīšana ir delikāts process, kas vienmēr norisinās garīgās atpazīšanas kritēriju, kristīgajā izpratnē, kontekstā (A. Posacki, Homeopatia: Encyklopedia bialych plam, Polskie Wydawnictwo Encyklopedyczne, Radom 2002, 64.lpp.). Kā izriet no priestera Jana Šimborska, Varšavas arhidiecēzes oficiālā eksorcista, kurš līdz 2003. gada novembrim bija veicis 1070 atbrīvošanas lūgšanas (homeopātijas gadījumā tiek runāts par atbrīvošanas lūgšanām, nevis par eksorcismiem), liecības, var novērot specifisku simptomu kopumu, kuru izsauc kontakts ar homeopātiju. Šie simptomi ir: dzīves jēgas izjūtas trūkums, prieka un miera trūkums, nepamatots nemiers un cerības zudums. K. Pilars COp no savas dvēseļu aprūpes prakses starp garīgajiem blakusefektiem piemin nespēju izrunāt Jēzus vārdu, lūgties un sirds pārakmeņošanos, pēc homeopātisko zāļu lietošanas kļūst nepanesami uzlūkot krustu, var rasties prieks slepkavot cilvēkus un uznākt trakuma lēkmes. Kā blakusefekts var rasties pat tieksme pēc elles. Pamatojoties uz homeopātiskās prakses teorētisko mācību, kas ir pretrunā ar kristīgo pasaules uzskatu, nevar pareizi lasīt Svētos Rakstus. Savukārt pēc atbrīvošanas lūgšanas vai atteikšanās no homeopātijas Sv. Raksti pēkšņi kļūst saprotami, lūgšana kļūst dziļāka un iepriekš ilgstoši slimīgie bērni vairs neslimo. Homeopātija ir pasaules uzskats ar savu specifisko pasaules un cilvēka interpretāciju. Tāpēc kontakts ar šo praksi atver jaunam domāšanas veidam, kas bieži traucē ieiet ticības pilnībā. Kaut arī, par spīti minētās metodes izmantošanai, cilvēks varētu būt aizrautīgs un priecīgs kristietis, taču pēc atteikšanās no homeopātijas ir iespējams sasniegt ko vairāk – iepriekš vēl neiepazītu pilnību. Ja kāds ir tik tikko pieņēmis ticību, šī terapija to ātri novirzītu pie cita pasaules uzskata. Bet arī tam, kam ir spēcīga ticība, būtu šķēršļi ticības dzīves pilnības izdzīvošanā. Homeopātiskais pasaules uzskats ir kā “zīda pavediens”, kurš var kaitīgi ietekmēt augšanu vai kādā punktā apturēt tālāko ceļu. Poļu pediatre Dr. Agņeška Pokora, saņēmusi starptautiskā homeopātijas eksāmena nokārtošanas diplomu, vairākus gadus lietoja homeopātiskos līdzekļus un arī izrakstīja tos saviem pacientiem. Tad viņa ievēroja, ka neizjūt vairs Dievu un neskatoties uz vēlēšanos būt Viņa tuvumā, ir kā koka vai metāla gabaliņš – ka viņā vispār nav nekādu izjūtu. Jautājot Dievam, kāds ir šī garīgā stāvokļa iemesls, viņa ieraudzīja lietas, kas atdalīja no Dieva dzīves, tai skaitā homeopātiju. Pirmā lietta, ko viņa izdarīja tajā pašā stundā - sadedzināja homeopātijas diplomu, izmeta atkritumos homeopātijas līdzekļus, kas bija mājas un tad sajuta, ka ir atbrīvota. “Kopš šī brīža pieauga tuvība ar Kungu, dedzība lūgšanā un skaidrība Vārda izpratnē. Tā ir tāda žēlastība, ka lasot Svētos Rakstus, zinu, ko Dievs grib man pateikt. Un arvien no jauna Dievs mani uzrunā ar Svēto Rakstu vārdiem. Pirms tam, sauksim to par atgriešanos, kaut arī lasīju Svētos Rakstus, jo gribēju but uzticīga lūgšanai, gribēju kaut ko saprast, nekas līdz manīm nenonāca, sapratu vārdus, bet nesapratu teikumus, nesapratu jēgu, mans prāts nespēja strādāt... Manas dzīves vēsture parāda, ka šie līdzekļi kaitē mūsu dvēselei, mūsu attiecībām ar Dievu un tas ir pietiekams iemesls, lai homeopātiju atmestu”. Kaut arī starp homeopātiem noteikti ir godīgi un apzinīgi cilvēki, kuri meklē iespēju izmantot homeopātiju bez saistības ar tās slepenajām praksēm. Tomēr pēc savas dabas, bieži aiz pseidozinātniskas teorijas plīvura, apslēptais okultisma iespaids, nepazūd un arī nekļūst neitralizēts tikai tadēļ, ka pret to attiecas virspusēji, vienkārši noliedzot šī iespaida pastāvēšanu. Homeopātija, vienkārši, ir bīstama! (H.J. Bopp, Homeopatia, brulion 1998, Nr 1,132. lpp) (Turpinājums sekos) "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" |
