Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 16, 2-4.12-15) Tajās dienās viss Izraēļa dēlu pulks tuksnesī kurnēja pret Mozu un Āronu. Izraēļa dēli viņiem sacīja: “Kaut mēs būtu nomiruši no Kunga rokas Ēģiptes zemē, kad mēs sēdējām pie gaļas podiem un maizi ēdām pa pilnam! Kāpēc jūs ievedāt mūs šajā tuksnesī, lai visus nomērdētu badā?” Bet Kungs sacīja Mozum: “Redzi, es likšu, lai jums līst maize no debesīm. Tauta lai iet un salasa, cik vajadzīgs katrai dienai, lai es varu pārbaudīt, vai tā paklausa manam likumam vai ne. Es dzirdēju Izraēļa dēlu kurnēšanu. Saki viņiem: vakarā jūs ēdīsiet gaļu un no rīta būsiet pabaroti līdz sātam ar maizi. Un jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs.” Un tiešām, vakarā atlaidās paipalas un apklāja nometni, bet no rīta nometnei apkārt bija rasa. Kad tā bija pārklājusi zemes virsmu, tuksnesī parādījās kaut kas it kā smalki saberzts un graudains, līdzīgs sarmai virs zemes. Kad Izraēļa dēli to redzēja, viņi jautāja cits citam: “Manhu?” (tas nozīmē: “Kas tas ir?”), jo viņi nezināja, kas tas ir. Tad Mozus sacīja viņiem: “Tā ir maize, kuru Kungs ir jums devis par barību.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 78 (77) Refrēns: Kungs deva ļaudīm debesu maizi. Ko esam dzirdējuši
un kas mums ir kļuvis zināms,
ko mums ir vēstījuši mūsu tēvi,
to mēs neslēpsim viņu bērniem.
Mēs stāstīsim nākamajai paaudzei
par Kunga slavu un Viņa spēku,
par Viņa brīnumiem,
ko Viņš ir darījis. R. Tad Viņš no augšas pavēlēja mākoņiem
un atvēra debesu vārtus,
un viņiem nolija ēšanai manna:
Viņš deva tiem debesu maizi. R. Cilvēki ēda eņģeļu maizi;
Viņš sūtīja tiem barību līdz sātam.
Viņš tos ieveda savā svētajā zemē,
kalnos, ko ieguva Viņa labā roka. R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 4, 17.20-24) Brāļi, to es saku un jums piekodinu Kungā, lai jūs vairs nedzīvotu tā, kā dzīvo pagāni sava prāta tukšībā! Jūs ne tā esat mācījušies no Kristus. Jūs taču esat dzirdējuši par Viņu, un Viņā jums ir mācīts saskaņā ar patiesību, kas ir Jēzū, – ka jums jāatmet vecais, agrākā dzīves veida cilvēks, kas ir pakļauts samaitāšanai savas maldīgās iekāres dēļ, un ka jums ir jāatjaunojas savas domāšanas garā un jāietērpjas jaunā cilvēkā, kas ir radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesā svētumā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Ne no maizes vien cilvēks dzīvo, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 24-35) Tajā laikā, kad ļaudis ezera krastā redzēja, ka tur vairs nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, viņi kāpa laivās un ieradās Kafarnaumā meklēt Jēzu. Un, atraduši Viņu ezera otrā krastā, tie jautāja Viņam: “Rabbi, pa kuru laiku Tu šeit nokļuvi?” Jēzus atbildot sacīja viņiem: “Patiesi, patiesi, es jums saku: jūs meklējat mani ne tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka ēdāt maizi un paēdāt. Necentieties pēc barības, kas iznīkst, bet pēc barības, kas paliek mūžīgajai dzīvei, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Viņu ir apzīmogojis Dievs Tēvs.” Tad tie Viņam jautāja: “Kas mums jādara, lai mēs darītu Dieva darbus?” Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticētu Tam, kuru Viņš ir sūtījis.” Tad tie Viņam sacīja: “Kādu zīmi tad Tu dosi, lai mēs redzētu un Tev ticētu? Ko Tu darīsi? Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā ir rakstīts: “Maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst.”” Un Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi, es jums saku: ne jau Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums īsto maizi no Debesīm, jo Dieva maize ir tā, kas nāk no Debesīm un dod pasaulei dzīvību.” Tad tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Bet Jēzus viņiem sacīja: “Es esmu dzīvības Maize. Kas nāk pie manis, tas izsalcis nebūs; un, kas tic man, tam nekad neslāps.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
