Lasījums no Ķēniņu pirmās grāmatas (1 Ķēn 19, 4-8) Tajās dienās pravietis Elijs devās tuksnesī vienas dienas gājumā. Aizgājis un apsēdies zem kāda paegļa, viņš lūdza sev nāvi un sacīja: “Man pietiek, Kungs! Paņem manu dvēseli, jo es taču neesmu labāks par saviem tēviem!” Un viņš nogūlās zemē un aizmiga paegļa ēnā. Un, lūk, viņam pieskārās eņģelis un tam sacīja: “Celies un ēd!” Viņš apskatījās apkārt, un, lūk, pie viņa galvas bija pelnos cepts plācenis un trauks ar ūdeni. Tad viņš padzērās un aizmiga atkal. Un Kunga eņģelis atgriezās otrreiz un, pieskāries viņam, sacīja: “Celies un ēd, jo tev priekšā stāv tāls ceļš.” Viņš piecēlies paēda un padzēra, un ar šīs barības spēku gāja četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz pat Dieva kalnam Horebam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 34 (33) Refrēns: Raugiet un redziet, cik labs ir Kungs! Es teikšu Kungu katrā laikā,
Viņa slava vienmēr būs uz manām lūpām.
Mana dvēsele leposies Kungā;
pazemīgie lai dzird un lai priecājas! R. Teiciet Kungu kopā ar mani,
kopā slavēsim Viņa Vārdu!
Es meklēju Kungu, un Viņš uzklausīja mani
un atbrīvoja mani no visām manām bailēm. R. Skatieties uz Viņu, un jūs atplauksiet priekā,
un jūsu vaigs netiks apkaunots.
Lūk, nabags sauca, un Kungs uzklausīja viņu
un izglāba viņu no visām viņa bēdām. R. Kunga eņģelis cels aizsargmūri apkārt tiem, kas Kunga bīstas,
un viņus izglābs.
Raugiet un redziet, cik labs ir Kungs,
laimīgs ir vīrs, kas cer uz Viņu! R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 4, 30–5, 2) Brāļi, neskumdiniet Dieva Svēto Garu, ar kuru jūs esat apzīmogoti atpestīšanas dienai. Ikkatrs sarūgtinājums, nesavaldība, dusmas, bāršanās un zaimi lai nozūd no jūsu vidus kopā ar ikvienu ļaunumu! Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi un piedodiet cits citam, kā Dievs ir jums piedevis Kristū. Esiet tad nu Dieva sekotāji kā Viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, tāpat kā arī Kristus mūs mīlēja un par mums atdeva pats sevi par dāvanu un upuri Dievam kā patīkamu smaržu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Es esmu dzīvā Maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžam. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 41-51) Tajā laikā jūdi kurnēja pret Jēzu, ka Viņš bija sacījis: “Es esmu Maize, kas nākusi no Debesīm.” Viņi runāja: “Vai tad Viņš nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad Viņš tagad var sacīt: “Es nokāpu no Debesīm”?” Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: “Nekurniet savā starpā! Neviens nevar nākt pie manis, ja Tēvs, kas mani ir sūtījis, viņu neatved. Un es viņu uzmodināšu Pastarajā dienā. Praviešos ir rakstīts: “Un visi būs Dieva mācekļi.” Ikviens, kas no Tēva ir dzirdējis un mācījies, nāk pie manis. Tas nenozīmē, ka Tēvu kāds būtu redzējis; vienīgi tas, kurš ir no Dieva, tas ir redzējis Tēvu. Patiesi, es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīve. Es esmu dzīvības Maize. Jūsu tēvi ēda tuksnesī mannu un nomira. Šī ir maize, kas nāk no Debesīm, lai tas, kas no tās ēdīs, nemirtu. Es esmu dzīvā Maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžam. Un maize, kuru es došu, ir mana Miesa par dzīvi pasaulei.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
