Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Franciskāņu un dominikāņu nabadzības un solidaritātes piemērs ir nozīmīgs arī mūsdienu pasaulē
16.01.2010 pl. 14:01

Vēsture liecina, ka svētie ir Baznīcas dzīves patiesie reformētāji, jo paši piedzīvojuši dziļu iekšēju atjaunotni – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā.

13. janvāra rītā Pāvila VI zālē pāvests tika sagaidīts ar ilgiem aplausiem. Klātesoši bija aptuveni 9 tk. ticīgo. Katehēzes mācība bija veltīta viduslaiku kristīgajai kultūrai. Šoreiz Svētais tēvs runāja par ubagotāju ordeņiem, kas paveica Baznīcā un sabiedrībā patiesu garīgu atjaunotni. Pāvests atgādināja, ka šāds atjaunotnes uzdevums attiecas arī uz šodienas ticīgajiem. Mūsdienu sabiedrībā, kurā dominē tendence pēc iespējas vairāk iegūt, kristiešiem jābūt par mērenības un solidaritātes paraugu. Tie ir aicināti tiekties pēc svētuma. Tas ir iespējams katrā vēstures posmā. Audiences noslēgumā Svētais tēvs vērsās pie visiem labas gribas cilvēkiem ar aicinājumu steigties palīgā Haiti salas iedzīvotājiem, kurus 12. janvārī skāra traģiska zemestrīce.

Ubagotāju ordeņu aizsākumi meklējami 13. gadsimtā – skaidroja pāvests. Šāds nosaukums radies tādēļ, ka to locekļi, lai izdzīvotu nabadzības solījumu un veiktu savu evaņģelizācijas misiju, pazemīgi lūdza materiālo palīdzību no ļaudīm. Pazīstamākie bija franciskāņi un dominikāņi. Ordeņu dibinātāji sv. Francisks no Asīzes un sv. Dominiks bija gudri „laika zīmju” pazinēji – pasvītroja Benedikts XVI. Viņu dzīves veids pamazām palīdzēja izgaist dažādām kustībām, kuru sludinātā mācība bija pretrunā ar katoliskās ticības patiesībām. Franciskāņi un dominikāņi dzīvoja evaņģēliskā nabadzībā. Atšķirībā no katariem, viņi palika ciešām saitēm vienoti ar Baznīcu. Bez tam vienmēr apliecināja, ka visa radība un materiālā pasaule ir laba. Šo ordeņu locekļi ar savu priekšzīmīgo liecību palīdzēja ticīgajiem bagātināt un padziļināt savu garīgo dzīvi.

Pāvests skaidroja, ka mūki vispirms bija teicami sprediķotāji, biktstēvi un dievbijības veicinātāji. Tie parādīja, kā var konkrēti īstenot dzīvē nabadzību evaņģēliskā nozīmē un būt uzticīgiem Baznīcas mācībai, un paklausīgiem tās autoritātei. Sprediķotāji lieliski prata piemēroties tā laika pastorālajām vajadzībām. Viņi īpaši darbojās pilsētās. Ceļojot no vienas vietas uz otru, tie sniedza būtisku ieguldījumu visas sabiedrības atjaunotnes procesā. Ar savu darbību aizvien skaidrāk atklāja „laju svētuma” nozīmi.

Benedikts XVI norādīja, ka ubagotāju ordeņu locekļi bija arī izcili skolotāji. Viņu slava izplatījās līdz pat universitātēm. Ar savu „intelektuālo mīlestību” tiem bija būtiska loma sholastiskās teoloģijas izveidē, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu filozofiskās domas attīstībā Rietumos. Reliģisko ordeņu locekļi bija „kultūras evaņģelizētāji”. Tie parādīja, ka starp ticību un prātu pastāv perfekta harmonija. „Franciskāņu un dominikāņu centīgā darbība viduslaiku universitātēs ir aicinājums būt klātesošiem zinību iestādēs, lai ar cieņu un pārliecību piedāvātu Evaņģēlija gaismu, un tādējādi izgaismotu fundamentālos jautājumus par cilvēku, viņa cieņu un mūžīgo likteni” – katehēzes mācībā sacīja Benedikts XVI.

Viņš atgādināja sava priekšgājēja – Pāvila VI teikto, ka mūsdienu pasaule labprātāk ieklausās tādos skolotājos, kuri reizē ir liecinieki. Svarīgi vispirms pašiem īstenot dzīvē to, ko sludinām. Nepieciešams būt par Dieva mīlestības atspulgu. Sv. Francisks un sv. Dominiks bija liecinieki un reizē – skolotāji, kuri prata daudzos cilvēkos iekvēlināt ilgas pēc svētuma. Aicinājums uz svētumu nav rezervēts tikai dažiem, tas ir universāls – pasvītroja pāvests. Tāpēc arī šodien, neraugoties uz savu dzīves kārtu vai stāvokli, katrs ir aicināts tiekties uz kristīgo pilnību.

Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas dažādās valodās, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, Benedikts XVI vērsās pie visiem ar speciālu aicinājumu sakarā ar Haiti notikušo traģisko dabas katastrofu. Pāvests izteica savu garīgo vienotību ar cietušajiem, aicināja ticīgos pievienoties viņam lūgšanā un mudināja visus būt nesavtīgiem un sniegt šīs salas iedzīvotājiem materiālo palīdzību. Viņš apliecināja, ka arī katoļu Baznīca ar dažādu karitatīvo organizāciju starpniecību nekavējoties steigsies palīgā zemestrīces upuriem.

Radiovaticana.org