Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

5. bauslis – tev nebūs nokaut (II)
11.03.2010 pl. 11:46

Jaceks Salijs OP

Bauslim ”Tev nebūs nokaut” ir vēl viena dimensija, un tā ir visdziļākā. Tā izriet no Jēzus sacītā par dzīvības tēmu. Proti, Viņš pats ir Dzīvība.

Ja negribam kļūt par nozieguma līdzdalībniekiem, no sirds jāizmet naids

Droši vien daži no tiem profesoriem bija ļoti lēnprātīgi cilvēki, kas paši nevarētu nosist pat vistu. Diemžēl viņi mācīja būt naidīgiem pret ebrejiem un slāviem un izturēties ar nicinājumu pret tiem, sludināja teorijas par kara pozitīvo lomu progresa vēsturē, maldinoši cēla vācu tautu vai kādu sabiedrības klasi līdz cilvēces avangarda statusam u.tml. Un tūkstošiem citu cilvēku šīs neprātīgās idejas aprobēja un nodeva tās tālāk.

Kristus vārdu patiesība ir skaidra: ja mēs negribam kļūt par nozieguma līdzdalībniekiem, kas var notikt pat pēc vairākām paaudzēm, mums jāizmet visa veida naids un nicināšana no mūsu sirdīm. Pat uz nodarīto pārestību nevajadzētu atbildēt ar naidu. Kad Kristus māceklis piedzīvo pārestību, viņš cenšas darīt visu, lai pastāvētu labajā. Tādējādi viņš veic žēlsirdību gan pret sevi pašu, gan pāridarītāju, jo tā rīkojoties var palīdzēt viņam nenovērsties no Dieva ceļa. Jēzus māceklī piedzīvotā pārestība modina drīzāk skumjas nekā naidu, turklāt aktīvas skumjas, kas lūkojas, kā palīdzēt pāridarītājam, lai tas atjēgtos un atgrieztos.

Vēl jo vairāk vajag pārbaudīt, vai mūsos nav nepamatota naida pret cilvēkiem, kas nekad nav mums pāri nodarījuši un kuru vienīgā vaina ir tā, ka tie ir kādas tautas vai sabiedrības grupas locekļi, pret kuriem izjūtam nepatiku. Diemžēl naids vienmēr ir sēkla nāvei.


”Tev nebūs nokaut” nozīmē – nenogalini sevī Kristu

Bauslim ”Tev nebūs nokaut” ir vēl viena dimensija, un tā ir visdziļākā. Tā izriet no Jēzus sacītā par dzīvības tēmu. Proti, Viņš pats ir Dzīvība. „Es Esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva citādi kā vien caur mani.”(Jņ 11,25; 14,6) „Kas manus vārdus dzird un tic Viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā.” (Jņ 5,24) Tāpēc ”Tev nebūs nokaut” nozīmē arī – nenogalini sevī Kristu, nenogalini to mūžīgās dzīves dīgli, kas tevī ir ielikts! „Daudzi dzīvo tā, kā Kristus krusta ienaidnieki” (sal. Flp 3,18). „Tie Dieva Dēlu no jauna piesit krustā un liek apsmieklam.” (Ebr 6,6)

Izdarot nāvīgu grēku, mēs Kristu sevī sitam krustā un izzobojam. Kristus mums atgrieza dzīvību, bet grēkodami mēs atgriežamies nāves stāvoklī. Pirms mūsu atgriešanās mēs rīkojāmies tā, it kā mēs nebūtu Dieva radības – tāpēc bijām maldos, kas laupa dzīvību, bet tajā sava loma bija arī velnam. „Bet ļaunā gara skaudības dēļ pasaulē ienāca nāve, un tie, kas pieder pie viņa, to dabū pieredzēt.” (Gudr 2,24) „Viņš no iesākuma ir bijis cilvēka slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības.” (Jņ 8,44)

Par laimi, Kristus mums iemācīja patiesu mīlestību un darīja mūs spējīgus tādai mīlestībai. Pateicoties Kristum, kļuva iespējama mūsu atgriešanās pie patiesības, ka esam Dieva radība, tātad tā ir atgriešanās arī pie dzīvības; mēs atguvām spēju rīkoties saskaņā ar Dieva radības cieņu. Kas to nespēj novērtēt, „tie Dieva Dēlu, no jauna izzobodami, sit sevī krustā.” „Mēs zinām, ka esam pārnesti no nāves dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus. Kas nemīl, paliek nāvē.”(1Jņ 3,14)

Maz ticams, ka mūžīgās dzīves dīgli sevī cilvēks varētu iznīcināt vienīgi pats. Tas, kas pastāv nāvē, visticamāk arī ap sevi sēj nāvi. Jēzus tomēr īpaši brīdināja par nāves sēšanu starp tiem, kas ir visvājākie un pat nespēj pretoties: „Kas apgrēcina vienu no šiem mazākajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un noslīcinātu jūras dziļumā.” (Mt 18,6)


Dieva valdīšana dod dzīvību un jēgu

Piektais bauslis liek mums pārdomāt mūsu attieksmi arī pret dzīvniekiem. Radīšanas grāmatā lasām, ka Dievs zemi un visu radību nodeva cilvēka pārvaldīšanā. No tā izriet atļauja izmantot dzīvniekus pēc mūsu vajadzībām. Tomēr mēs šo atļauju nereti saprotam vienpusīgi, pat aplami. Tas galvenokārt notiek tā iemesla dēļ, ka aizmirstam to, ka Dievs ir Pirmais Kungs pār visu pastāvošo.

Dieva valdīšanā pār radību nav pat vismazākās ēnas nomācošam pārākumam vai bezjēdzībai. Šī valdīšana ir vēlīga un gādīga. Pat vairāk. Dievs valda pār pasauli tādā nozīmē, ka visām radībām nepārtraukti dod eksistenci un apdāvina ar dažādām dāvanām. Dievs valda dāvājot, nevis atņemot; Viņš ir radības Valdnieks, nevis tās tirāns, Viņa valdīšana dod dzīvību un jēgu un tajā nav nekā neprātīga vai iznīcinoša.

Raksti saka, ka Dievs cilvēku ir aicinājis valdīt pār bezprātīgiem radījumiem. Tas attiecas ne tikai uz dzīvniekiem, bet gan uz visu dabu. Tas nozīmē, ka Dievs vēlas, lai mēs, cik vien tas ir iespējams, atdarinātu Viņa valdīšanu pār pasauli. Cilvēka uzdevums ir it kā kļūt par vecāko brāli radībai, kas atrodas zemāk nekā viņš. Protams, viņam ir tiesības to izmantot, jo tās nav personas. Bet, ja viņam šķiet, ka valdīšana ir posta un sāpju sēšana ap sevi, tad viņš atdarina nevis Dievu Devēju un Gādnieku, bet gan sātanu postītāju. Dievs cilvēku ir aicinājis nevis tirānijai, bet gan lai tas valdītu pār radību.

Tulkoja Kaspars Zagorskis †