Viņš ir mūsu Tēvs, kurš no mīlestības radīja mūs brīvībai. Viņš cieš, kad mēs maldāmies, un priecājas, kad atgriežamies. "Attiecības ar Dievu tiek veidotas līdzīgā veidā kā bērns tās veido ar saviem vecākiem. Sākotnēji bērns ir atkarīgs visās lietās, bet vēlāk iegūst brīvību, lai pakāpeniski atklātu un veidotu attiecības, kas balstās uz cieņas un autentiskas mīlestības pamatiem" – teica Svētais tēvs.
Ceļam uz briedumu ticībā ir zināma līdzība ar fiziskā brieduma sasniegšanu, taču iespējams vēl vairāk ir atšķirību starp tiem – uzsvēra pāvests. – Attiecību veidošana ar Dievu notiek visos dzīves posmos, sākot no bērnības līdz pat sirmam vecumam. Piemēram, bērnībā reliģija tiek pieņemta no vecākiem. Sasniedzis prāta gadus, cilvēks cenšas atbrīvoties no vecāku uzraudzības, grib būt pieaudzis, spējīgs pastāvīgi rīkoties un pieņemt pamatotus lēmumus, bet nereti domā, ka to var īstenot bez Dieva. Taču tas var novest līdz ateismam, kas bieži vien ir dziļi apslēpta vēlme atklāt patieso Dieva seju.
Uzrunas turpinājumā Benedikts XVI uzsvēra, ka varam paļauties uz Dievu, kas vienmēr ir uzticīgs, neatkarīgi no mūsu maldiem un pieļautajām kļūdām. Šo situāciju atspoguļo Jēzus līdzība par žēlsirdīgo tēvu un viņa diviem dēliem. "Jaunākais dēls dodas projām un krīt aizvien zemāk, bet vecākais dēls, neraugoties uz to, ka palika mājās, neveido patiesas un labas attiecības ar tēvu – skaidroja pāvests. – Kad jaunākais atgriezās mājās, viņa vecākais brālis nepriecājās kā to darīja viņu tēvs, gluži pretēji, vārījās dusmās un atteicās ieiet namā. Abi dēli parāda nenobriedušu attiecību ar Dievu veidus: dumpi un liekulību. To var pārvarēt žēlsirdīgās mīlestības spēkā. Saņemot piedošanu un apzinoties, ka esam mīlēti ar nesavtīgu mīlestību, kas ir lielāka par mūsu nabadzību un taisnību, nonākam līdz patiesām un brīvām attiecībām ar Dievu". Radiovaticana.org | 
