Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 5, 27b-32.40b-41) Tajās dienās virspriesteris apustuļiem jautāja, sacīdams: “Vai tad mēs jums stingri neaizliedzām mācīt Jēzus vārdā? Bet jūs, lūk, piepildījāt Jeruzalemi ar savu mācību un gribat novirzīt uz mums šī cilvēka asinis.” Bet Pēteris un apustuļi atbildot sacīja: “Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem. Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, kuru jūs nonāvējāt, piesitot krusta kokā. Dievs Viņu paaugstināja ar savu labo roku par Valdnieku un Pestītāju, lai Izraēlim dotu atgriešanos un grēku piedošanu. Un mēs esam liecinieki šiem vārdiem, kā arī Svētais Gars, ko Dievs deva tiem, kas Viņam paklausa.” Bet tie aizliedza apustuļiem runāt Jēzus vārdā. Pēc tam tie viņus atlaida. Bet viņi no Augstās padomes aizgāja priecādamies, jo bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 30 (29) Refrēns: Es slavēšu Tevi, Kungs, mans glābēj! vai: Alleluja! Es slavēšu Tevi, Kungs, jo Tu mani izglābi
un neļāvi maniem ienaidniekiem
priecāties par mani.
Kungs, Tu manu dvēseli izvedi no nāves valstības,
Tu atdzīvināji mani, lai es nepazustu kapā. R. Dziediet Kungam jūs, Viņa svētie,
suminiet Viņa svētuma piemiņu,
jo Viņa dusmas ilgst tikai brīdi,
bet Viņa labvēlība – visu mūžu.
Vakarā nāk raudas, bet rītā – gaviles. R. Kungs uzklausīja un apžēlojās par mani,
Kungs kļuva mans palīgs.
Manas vaimanas Tu man pārvērti dejā,
Kungs, mans Dievs, es Tevi slavēšu mūžam! R. Lasījums no svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmatas (Atkl 5, 11-14) Es, Jānis, redzēju un dzirdēju daudzu eņģeļu balsis apkārt tronim, Būtnēm un Vecajiem. Un viņu skaits bija miriādu miriādes un tūkstošu tūkstoši, kas skaļā balsī sacīja: “Jērs, kas bija nokauts, ir cienīgs saņemt varu un bagātību, un gudrību, un spēku, un godu, un slavu, un pateicību!” Arī visas radības, kas ir debesīs un virs zemes, un zem zemes, un jūrā, un visu, kas ir tajās, es dzirdēju sakām: “Tam, kas sēž tronī, un Jēram lai ir svētība un gods, un slava, un vara mūžu mūžos!” Un četras Būtnes sacīja: “Amen!” Bet Vecajie noslīga pie zemes un atdeva godu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Augšāmcēlies ir Kristus, kas visu ir radījis un ir apžēlojies par cilvēkiem. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 21, 1-19) Jēzus pēc savas augšāmcelšanās parādījās mācekļiem pie Tibērijas jūras. Un Viņš parādījās tā: tur bija kopā Sīmanis Pēteris un Toms, ko sauca par Didimu, un Natanaēls, kas bija no Galilejas Kānas, un Zebedeja dēli, un divi citi no Viņa mācekļiem. Sīmanis Pēteris teica: “Es eju zvejot.” Tie viņam atbildēja: “Arī mēs ejam tev līdzi.” Viņi izgāja un iekāpa laivā, bet tajā naktī neko nenoķēra. Bet, kad uzausa rīts, krastā stāvēja Jēzus. Tomēr mācekļi nepazina, ka tas ir Viņš. Tad Jēzus viņiem sacīja: “Bērni, vai jums ir kas ēdams?” Tie Viņam atbildēja: “Nav.” Bet Viņš tiem sacīja: “Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, un jūs atradīsiet.” Tā viņi iemeta tīklu un vairs nespēja to izvilkt zivju daudzuma dēļ. Tad māceklis, kuru Jēzus mīlēja, sacīja Pēterim: “Tas ir Kungs!” Bet Sīmanis Pēteris, izdzirdis, ka tas ir Kungs, uzģērba virsdrēbes, jo bija kails, un metās jūrā. Bet citi mācekļi pārbrauca laivā, vilkdami zivju tīklu, jo viņi nebija tālu no krasta – apmēram divsimt olektis. Izkāpuši krastā, viņi redzēja saliktas kvēlojošas ogles un uz tām uzliktu zivi, un maizi. Jēzus viņiem sacīja: “Atnesiet no tām zivīm, ko tagad nozvejojāt!” Tad Sīmanis Pēteris aizgāja un izvilka krastā tīklu, pilnu ar simts piecdesmit trijām lielām zivīm. Un, lai gan to bija tik daudz, tomēr tīkls nesaplīsa. Jēzus viņiem teica: “Nāciet, ieturiet maltīti!” Un neviens no mācekļiem neiedrošinājās Viņam jautāt: “Kas Tu esi?” – jo viņi zināja, ka tas ir Kungs. Jēzus piegāja un paņēma maizi, un pasniedza viņiem, tāpat arī zivi. Šī bija jau trešā reize, kad Jēzus, augšāmcēlies no miroņiem, parādījās mācekļiem. Kad viņi bija paēduši, Jēzus Sīmanim Pēterim sacīja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli vairāk nekā viņi?” Tas Viņam atbildēja: “Jā, Kungs! Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manus jērus!” Un Jēzus vēlreiz tam teica: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Tas Viņam atbildēja: “Jā, Kungs! Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manas avis!” Tad Jēzus tam sacīja trešo reizi: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Pēteris noskuma, ka Viņš tam jautāja trešo reizi: “Vai tu mani mīli?”, un Viņam atbildēja: “Kungs, Tu visu zini, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manas avis! Patiesi, patiesi, es tev saku: kad tu biji jaunāks, tu apjozies pats un gāji, kur gribēji, bet, palicis vecāks, tu izstiepsi savas rokas, un cits tevi apjozīs un vedīs tur, kur tu negribi.” To Viņš teica, norādīdams, kādā nāvē tas pagodinās Dievu. Un, to pateicis, Viņš tam sacīja: “Seko man!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. vai īsāk: Jņ 21, 1-14 | 
