Lasījums no Mācību teicēja grāmatas (Māc 1, 2; 2, 21-23) “Tukšību tukšība,” saka Mācību teicējs, “tukšību tukšība, un viss ir tukšība.” Jo ne reizi vien notiek tā, ka cilvēks strādā ar gudrību, izpratni un rūpību, bet savu daļu ir spiests atdot cilvēkam, kas nemaz nav pūlējies. Tā arī ir tukšība un liels ļaunums. Jo kāds gan labums cilvēkam būs no visa viņa darba un viņa sirds pūlēm, ko viņš bija darījis zem saules? Visas viņa dienas ir ciešanu pilnas, un viņa darbs ir mokas. Pat naktī viņa sirds nerod mieru. Un arī tas ir tukšība. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 95 (94) Refrēns: Nenocietiniet savu sirdi! Nāciet, dziedāsim Kungam ar prieku,
līksmi godināsim Dievu, mūsu Pestītāju.
Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā
un gavilēsim Viņam dziesmās! R. Nāciet, pielūgsim un kritīsim pie zemes,
locīsim ceļus Kunga, mūsu Radītāja, priekšā,
jo Viņš ir mūsu Dievs,
bet mēs – Viņa tauta un Viņa ganāmpulka avis. R. Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi:
“Nenocietiniet savu sirdi
kā Meribā, kā Massas dienā tuksnesī,
kur mani kārdināja jūsu tēvi, –
viņi pārbaudīja mani,
lai gan bija redzējuši manus darbus.” R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (Kol 3, 1-5.9-11) Brāļi, ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas. Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve ar Kristu ir apslēpta Dievā. Kad parādīsies Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs līdz ar Viņu parādīsieties godībā. Tāpēc nonāvējiet to, kas ir zemisks jūsu locekļos: netiklību, nešķīstību, kaislību, ļaunu iekāri un alkatību, kas ir kalpošana elkiem. Nemelojiet cits citam! Jūs taču esat noģērbuši veco cilvēku ar viņa darbiem un esat ietērpušies jaunajā – tajā, kas atjaunojas Dieva pazīšanai saskaņā ar sava Radītāja attēlu. Bet tur jau nav vairs ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skīta, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos ir Kristus. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Svētīgi tie, kas nekāro pēc mantas,
jo viņiem pieder Debesu valstība. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 12, 13-21) Tajā laikā kāds no ļaužu pulka sacīja Jēzum: “Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!” Bet Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” Tad Viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no jebkādas mantkārības, jo pat tad, ja kādam visa ir papilnam, viņa dzīve nav atkarīga no viņa mantas.” Un Jēzus pastāstīja viņiem līdzību, sacīdams: “Kāda bagāta cilvēka tīrums deva labu ražu. Un viņš sevī domāja, sacīdams: “Ko lai es daru, jo man nav, kur novietot savu ražu?” Un viņš sacīja: “Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visus kviešus un visu savu mantu. Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrāts ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un dzīro!” Bet Dievs sacīja viņam: “Tu, neprātīgais! Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis, un kam paliks tas, ko tu sakrāji?” Tā iet tam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
