Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Vēstījumi

Benedikta XVI vēstījums "Urbi et Orbi": Ziemassvētki ir cerība katram cilvēkam (video)
25.12.2010 pl. 17:03

"Verbum caro factum est" - "Vārds tapa miesa" (Gv 1,14).

Dārgie brāļi un māsas, kas klausāties mani Romā un visā pasaulē, ar prieku paziņoju jums Ziemassvētku vēsti: Dievs ir kļuvis cilvēks, Viņš ir nācis, lai dzīvotu kopā ar mums.

Dievs nav tālu, Viņš ir tuvu, vēl vairāk, Viņš ir «Emanuēls» - Dievs ar mums. Viņš nav nepazīstams, Viņam ir seja – Jēzus seja.

Tā ir vienmēr jauna vēsts, vienmēr pārsteidzoša, jo pārsniedz jebkuru mūsu vispārdrošāko cerību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tā nav tikai vēsts, tas ir atgadījums, notikums, kuru redzēja ticami liecinieki, dzirdēja, pieskārās Jēzus no Nācaretes personā! Esot kopā ar Viņu, redzot Viņa darbus un klausoties Viņa vārdos, atpazina Jēzū Mesiju, un pēc tam, kad Viņš bija sists krustā, redzot Viņu augšāmcēlušos, viņiem bija pārliecība, ka Viņš, patiess cilvēks, tajā pašā laikā bija patiess Dievs, vienpiedzimušais Dēls, nācis no Tēva, žēlastības un patiesības pilns (Jņ 1,14).

«Vārds tapa miesa». Šīs atklāsmes priekšā mūsos atkal rodas jautājums: Kā tas ir iespējams? Vārds un miesa ir savstarpēji nesavietojamas lietas, kā mūžīgais un visvarenais Vārds var kļūt par trauslu un mirstīgu cilvēku? Ir tikai viena atbilde – Mīlestība. Tas, kurš mīl, vēlas dalīties ar mīļoto, grib būt vienots ar viņu un Svētie Raksti mums sniedz tieši šo lielo Dieva mīlestības uz savu tautu stāstu, kas sasniedz savu virsotni Jēzū Kristū.

Patiesībā Dievs nemainās, Viņš paliek uzticīgs sev pašam. Viņš, kas radīja pasauli, ir tas pats, kas sauca Ābramu un atklāja savu Vārdu Mozum: «Es esmu tas, kas es esmu … Ābrama, Īsaka un Jēkaba Dievs … žēlsirdīgais un līdzjūtīgais Dievs, uzticības un mīlestības pilns» (Es 3,14-15; 34,6). Dievs nemainās, Viņš mūžīgi mūžos ir Mīlestība. Viņš pats sevī ir Vienotība, Vienotība Trīsvienībā un katrs Viņa vārds un darbs ir vērsts uz vienotību. Iemiesošanās ir radīšanas kulminācija. Kad caur Tēva gribu un Svētā Gara darbošanos Marijas klēpī tapa Jēzus, Dieva Dēls, kas kļuva cilvēks, radītais sasniedz savu virsotni. Sākotnējais visa visuma sakārtotājs, Logos [Vārds], sāka pastāvēt pasaulē, laikā un telpā.

«Vārds tapa miesa». Šīs patiesības gaisma atklājas tiem, kas to uzņem ar ticību, jo tas ir mīlestības noslēpums. Tikai tos, kas atver sevi mīlestībai, apņem Ziemassvētku gaisma. Tā tas notika naktī Betlēmē un tā tas ir arī šodien. Dieva Dēla cilvēktapšana ir notikums, kas notika pagātnē, bet tajā pašā laikā to pārsniedz. Pasaules naktī iedegas jauna gaisma, ko var redzēt ar ticības vienkāršajām acīm, ar labsirdīgu un pazemīgu sirdi, kas gaida Pestītaju. Ja patiesība būtu tikai matemātiska formula, tā zināmā veidā sevi pierādītu pati no sevis. Taču, ja Patiesība ir Mīlestība, tā prasa ticību, mūsu sirds «jā».

Un ko gan patiesībā meklē mūsu sirds, ja ne Patiesību, kas ir Mīlestība? To meklē bērns ar saviem atbruņojošajiem un ierosinošajiem jautājumiem, to meklē jaunietis, kuram nepieciešams atrast savas dzīves dziļo jēgu, to meklē vīrietis un sieviete savā briedumā, lai vadītu un izturētu ģimenes un darba pienākumus, to meklē gados vecāks cilvēks, lai gūtu piepildījumu savai pastāvēšanai uz zemes.

«Vārds tapa miesa». Ziemassvēku vēsts ir gaisma arī tautām, cilvēces kopīgajam ceļam. «Emmanuēls», Dievs ar mums, ir nācis kā taisnības un miera Karalis. Mēs zinām, ka Viņa Valstība nav no šīs pasaules, tomēr tā ir svarīgāka par visām šīs pasaules valstībam. Tā ir kā cilvēces ieraugs, ja tās trūkst, mazāks kļūst spēks, kas virza uz priekšu patieso attīstību, vēlmi sadarboties visas sabiedrības labumam, pakalpot bez personīga labuma tuvākajam, mierīgu cīņu par taisnību. Ticēt Dievam, kas ir vēlējies ņemt dalību mūsu vēstures tecējumā, ir nemitīgs pamudinājums piedalīties tajā, arī tās pretrunu vidū. Tās ir cerības iemesls visiem tiem, kuru cieņu aizskar un pārkāpj, jo Viņš, kas ir dzimis Betlēmē, ir nācis, lai atbrīvotu cilvēku no ikvienas verdzības saknes.

Lai Ziemassvētku gaisma no jauna atspīd Zemē, kur piedzima Jēzus, un iedvesmo izraēliešus un palestīniešus meklēt taisnīgu un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Lai mierinošā Emanuēla atnākšanas vēsts sniedz mierinājumu pārbaudījumos dārgajām kristiešu kopienām Irākā un visos Tuvajos Austrumos, dodot tām mierinājumu un cerību nākotnei, iedvesmojot nāciju atbildīgos uz aktīvu solidaritāti pret viņiem. Lai tā nāk par labu arī tiem, kas Haiti vēl joprojām cieš no iznīcinošas zemestrīces sekām un nesenās holeras epidēmijas. Kā arī, lai neaizmirstam tos, kuri gan Kolumbijā un Venecuēlā, gan arī Guatemalā un Kostarikā nesen ir cietuši no dabas katastrofām.

Lai Pestītaja dzimšana atver ilgstoša miera un patiesa progresa perspektīvas Somālijas, Darfūras un arī Ziloņkaula krasta tautām, lai veicina sociālo un politisko stabilitāti Madagaskārā, nes drošību un cilvēku tiesību ievērošanu Afganistānā un Pakistānā, veicina dialogu starp Nikaragvu un Kostariku, atbalsta samierināšanos Korejas pussalā.

Lai Pestītaja dzimšanas svētki stiprina ticības, pacietības un drosmes garu kontinentālās Ķīnas Baznīcas ticīgajos, lai viņi nezaudē drosmi, neskatoties uz ticības brīvības ierobežojumiem, lai viņi paliek stipri ticībā uz Kristu un Viņa Baznīcu, uztur dzīvu cerības liesmu. Lai Dieva ar mums mīlestība dod neatlaidību visām kristiešu kopienām, kas cieš no diskriminācijas un vajašanām, lai tā iedvesmo politiskos un reliģiskos vadītājus censties, lai būtu pilnīga visu reliģiskās brīvības ievērošana.

Dārgie brāļi un māsas, «Vārds tapa miesa», kas ir nācis, lai dzīvotu starp mums, ir Emanuēls, Dievs, kas sevi ir darījis tuvu mums. Pārdomāsim kopā šo lielo mīlestības noslēpumu, ļaujot apgaismot sirdi tai gaismai, kas mirdz Betlemes grotā! Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

Radiovaticana.org


Video:
Pāvesta uzruna Urbi et orbi (Pilsētai un pasaulei) Kristus dzimšanas svētkos 25.10.2010.