Lasījums no Radīšanas grāmatas (Rad 2, 7-9; 3, 1-7) Kungs Dievs no zemes putekļiem izveidoja cilvēku un viņa nāsīs iepūta dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni.
Un Kungs Dievs iestādīja dārzu Ēdenē, austrumu pusē, kur Viņš novietoja cilvēku, ko bija veidojis. Un Kungs Dievs lika izaugt no zemes visādiem pēc izskata krāšņiem un ēšanai garšīgiem kokiem, kā arī dzīvības kokam dārza vidū un laba un ļauna pazīšanas kokam.
Bet čūska bija viltīgākā no visiem zemes dzīvniekiem, kurus Kungs Dievs bija radījis. Tā jautāja sievietei: “Vai tas tiesa, ka Dievs jums pavēlēja neēst ne no viena Paradīzes koka?” Sieviete tai atbildēja: “Mēs ēdam augļus no kokiem, kas ir dārzā. Bet par augļiem no koka, kas ir dārza vidū, Dievs mums pavēlēja, ka mēs tos neēstu un tiem nepieskartos, lai mēs nenomirtu.”
Tad čūska sacīja sievietei: “Jūs nemirsiet vis. Bet Dievs zina, ka tajā dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jums atvērsies acis un jūs būsiet līdzīgi Dievam, pazīdami labu un ļaunu.”
Tad sieviete ievēroja, ka koks ir labs, lai ēstu tā augļus, acīm tīkams un koka augļi ir vēlami gudrības iegūšanai. Un viņa noplūca augli no tā un nogaršoja, un deva arī savam vīram, kas bija pie viņas, un arī viņš ēda.
Tad viņiem abiem atvērās acis. Sapratuši, ka ir kaili, viņi sašuva vīģes lapas un pagatavoja sev priekšautus. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 51 (50)
Refrēns: Dievs, apžēlojies, jo mēs esam grēcīgi!
Dievs, apžēlojies par mani savā lielajā žēlsirdībā
un savas labvēlības pilnībā
izdzēs manu netaisnību!
Mazgā mani tīru no noziedzības traipa
un no grēka mani šķīstī! R.
Jo es atzīstu savu vainu,
un mans grēks arvien ir manā priekšā.
Pret Tevi vien esmu grēkojis
un ļaunu darījis Tavā priekšā,
bet Tavs spriedums ir pareizs
un Tavs lēmums ir taisnīgs. R.
Dievs, radi manī skaidru sirdi
un atjauno manī stingru garu!
Neatmet mani no sava vaiga
un savu Svēto Garu neatņem no manis! R.
Dod man atkal savas pestīšanas prieku
un nostiprini mani ar dedzības garu!
Atdari, Kungs, manas lūpas,
un mana mute teiks Tavu godu. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 5, 12-19) Brāļi, caur vienu cilvēku šajā pasaulē ienāca grēks, un caur grēku – nāve, un tā nāve pārgāja uz visiem cilvēkiem, jo visi ir sagrēkojuši. Jo arī līdz Likumam grēks bija pasaulē, bet grēks netiek ieskaitīts, kad nav Likuma. Tomēr nāve valdīja no Ādama līdz Mozum arī pār tiem, kas nebija sagrēkojuši līdzīgi Ādamam, kas ir Nākamā attēls.
Bet ar pārkāpumu nav tā, kā ar žēlastības dāvanu. Jo, ja viena noziedzības dēļ daudzi ir pakļauti nāvei, tad vēl jo vairāk Dieva žēlastība un dāvana ir pārpilnībā nākusi pār daudziem, pateicoties viena cilvēka – Jēzus Kristus – labvēlībai.
Un ar šo dāvanu nav tā, kā ar grēka sekām, ko izsauca viens grēcinieks. Jo, ja tikai viens grēks noveda pie notiesāšanas, tad žēlastība nes attaisnošanu no daudziem pārkāpumiem. Taču, ja viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu ieguva varu, tad daudz vairāk tie, kas saņem žēlastības pārpilnību un taisnības dāvanu, valdīs dzīvē, pateicoties vienam – Jēzum Kristum.
Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem cilvēkiem nāca notiesāšana, tā viena cilvēka taisnības darbs ir nesis attaisnošanu, kas dod dzīvi. Kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi ir kļuvuši grēcinieki, tā ar viena cilvēka paklausību daudzi tiks attaisnoti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: Rom 5, 12.17-19
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Ne no maizes vien dzīvo cilvēks,
bet no ikviena vārda,
kas iziet no Dieva mutes.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 4, 1-11) Tajā laikā Gars Jēzu aizveda tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, Viņš beigās sajuta izsalkumu. Un kārdinātājs, pieiedams Viņam, sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” Bet Jēzus atbildot sacīja: “Ir rakstīts: ne no maizes vien dzīvo cilvēks, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.”
Tad velns Viņu paņēma uz svēto pilsētu, nostādīja svētnīcas jumta pašā galā un Viņam sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties lejup! Ir taču rakstīts: “Saviem eņģeļiem Viņš ir devis pavēli par Tevi, un viņi nesīs Tevi uz rokām, lai nejauši Tu neievainotu savu kāju uz akmens.””
Jēzus Viņam atbildēja: “Bet ir arī rakstīts: “Nekārdini Kungu, savu Dievu!”” Un vēlreiz velns Viņu paņēma līdzi ļoti augstā kalnā un parādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību, un Viņam sacīja: “To visu es Tev došu, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam atbildēja: “Atkāpies, sātan, jo ir rakstīts: “Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot!”” Pēc tam velns Viņu atstāja, un, lūk, pienāca eņģeļi un Viņam kalpoja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
