Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

Ventspils svētā Krusta baznīcā iesvētīts atjaunotais altāris
04.04.2011 pl. 20:54

Sanita Zustere

„Paldies, Tev Marija, ka Tu esi mūsu Māte, ka Tu esi kopā ar mums visu laiku, Nemitīgās palīdzības Dievmāte,” ar šādu svinīgu uzrunu Ventspils prāvests Marcins Virkovskis Sv. Mises sākumā ievadīja Ventspils Sv. Krusta katoļu baznīcas restaurētā altāra iesvētīšanas dievkalpojumu.

Priesteris sveicināja ekselenci, Liepājas un Kurzemes bīskapu Vilhelmu Lapeli, kurš bija ieradies šajā svinīgajā notikumā, lai svinētu Sv. Misi un iesvētītu restaurēto altāri, sveicināja arī visus klātesošos ticīgos un it īpaši tos, kuri bija piedalījušies altāra atjaunošanas darbos gan praktiski, gan savās lūgšanās un aicināja visus uz kopīgu lūgšanu.

Sprediķī Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis atzīmēja, ka viņam ir liels prieks būt kopā ar tik daudziem dažādu paaudžu ticīgajiem šajā lielajā dienā, un ne tikai viņam par to ir prieks, bet arī Jēzum, kuram ļoti labpatīk, ka ģimenes kopā ar bērniem nāk pie Viņa un Jēzus viņus visus var svētīt. Jēzus bija teicis: "Neliedziet bērniem nākt pie manis." Jums bērnu vacākiem pienākas īpaša uzslava par to, ka esat sadzirdējuši šo Jēzus vārdus. Ekselence akcentēja, ka šīsdienas psalmā izskan vārdi par to, ka mēs ceram uz Dieva žēlsirdību un patiešām, mēs katrs varam tikai cerēt uz Dieva žēlsirdību. To mēs nevaram izpelnīties. Dievs mums dāvā piedošanu tādēļ, ka Viņš mūs mīl un Dievs vēlas, lai mēs būtu patiesi laimīgi. Dievs savā lielajā mīlestībā uzrunā mūsu sirdis un mūsu sirdsapziņas, Viņš čukst mums un mūs aicina, līdzīgi kā Ābramu, kuru aicināja atstāt savu zemi, lai gan viņš tajā jau bija iedzīvojies un jutās ekonomiski un visādi citādi stabili. Tomēr Dievs Ābramam teica, lai viņš visu atstāj un iet uz to zemi, kuru Viņš rādīs un Ābrams gāja, uzticējās Viņam, neuzdevis nekādus papildus jautājumus, jo zināja, ja Dievs uz kaut ko aicina, tad tam ir vērts sekot.

Bīskaps teica, ka no Sv. Rakstiem mēs zinām, ka Dievs to, ko Ābramam apsolīja, to arī bagātīgi deva. Lielā gavēņa laiks ir īpaši labvēlīgs tam, lai mēs katrs palūkotos uz sevi, uz savu dzīves gaitu un ieraudzītu varbūt arī kaut ko tādu, ko Dievs vēlētos, lai mēs atstājam. Katram tas varētu būt kaut kas cits – vienam varbūt televizors, vēl citam – dators, bet vēl kādam citam – nelabvēlīga draudzība, pārāka piesaistīšanās kādam cilvēkam. Mēs varbūt ļoti esam pieraduši pie šīm lietām, vides vai cilvēkiem, ka pat nevaram iedomāties, kā mēs spētu bez tā iztikt, tomēr arī zinām, ka tas nav labi priekš mums un iesākto turpinām, jo šķiet, ka nav spēka neko mainīt. Tādēļ, mums ir jāatver savas sirdis Dievam un jālūdz, lai Viņš norāda uz to, no kā mums katram vajadzētu atteikties, kā arī lūgt Dievam spēku, lai Viņš palīdzētu to īstenot. 

Akcentējot restaurētā altāra, kura centrā ir Nemitīgās palīdzības Dievmātes svētglezna, iesvētīšanu, Kurzemes bīskaps sacījā: "Nemitīgā palīdzība – šo titulu Marijai ir devusi Baznīca. Ikdienas dzīvē pārliecinādamās, ka patiešām Marija nav nekur tālu no mums – viņa ir uzņemta debesīs, bet kā garīgā Māte ir kopā ar mums, mūsu ikdienas gaitās. Viņa pavada mūs mūsu ceļā – Nemitīgā palīdzība, nemitīgais atbalsts, tikai svarīgi, lai mēs to atcerētos un ikdienā par to sev arī atgādinātu, arvien no jauna priekš sevis to aktualizētu, ka tas tā tiešām ir un lūgtu Marijas aizbildniecību."

Augstāk altārī ir ievietota sv. Kazimira prinča svētglezna, kurš dzīvoja 15. gs. un bija Polijas karaļa Jagellas dēls. Sv. Kazimirs bijis patiesi pazemīgs cilvēku mīlētājs. Viņš ir teicis zīmīgus vārdus: „Kas attiecas uz mani, tad es uzskatu par visaugstāko godu kalpot visvairāk noniecinātam nabagam.” Kā princis, viņš nonāk pie šīs atziņas, jo neskatoties uz viņa augsto sabiedrisko stāvokli, viņa sirdij bija ļoti tuva Dieva mīlestība, bet Dieva mīlestība ir cieši saistīta ar tuvākā mīlēšanu. Bīskaps skaidroja, ka būt taisnīgam attiecībā pret citu, tas ir liels izaicinājums mums katram, būt patiesam pret tuvāko, atbalstīt to, kas tiek panicināts, vajāts, vai arī netaisnīgi cieš, būt viņa pusē, jo viņa pusē ir arī Dievs.

Sprediķa noslēgumā Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis visiem klātesošajiem novēlēja: „Lai šajā Lielā gavēņa laikā Dievs mums katram palīdz, ka mēs šīs smalkās cilvēka un Dieva, kā arī cilvēka un tuvākā draudzības stīgas ieskanētos arvien dzidrāk, tad arī Lieldienas būs vēl gaišākas, Dieva garīgā spēka apgarotas!”

Svētās Mises turpinājumā ekselence, iesvētot atjaunoto altāri lūdzās: „Mēs lūdzam, lai visi, kas šeit dievbijīgi lūgsies pie šī altāra svētgleznām izrādīto godu attiecinot uz personām, kuras tās attēlo, lai viņi saņemtu žēlastības, lai viņu lūgšanas tiktu uzklausītas.”

Noslēgumā bīskaps pateicās visiem tiem, kuri bija piedalījušies dažādos veidos altāra restaurēšanas darbos, akcentējot, ka pateikties par šo darbu patiesībā pietiekoši nespēj neviens, jo cilvēku ieguldītais laiks, spēks, finansiālie līdzekļi un lūgšanas kā augļi ir pats Dievs, ko viņi sastop. Bīskaps katram deva svētību ar roku uzlikšanu. Savukārt Ventspils sv. Krusta katoļu draudzes prāvests Marcins Virkovskis vēlreiz sirsnīgi pateicās Dievam un Nemitīgās palīdzības Dievmātei, kā arī visiem cilvēkiem, kuri bija kopā altāra atjaunošanas darbos un katram dāvināja par piemiņu Nemitīgās palīdzības Dievmātes ikoniņu.

"Vatikāna radio"
Foto:
Katedrale.lv

• Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)