Lasījums no pravieša Ezehiēla grāmatas (Ez 37, 12-14)
Tā saka Kungs Dievs: “Lūk, Es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta, un ievedīšu jūs Izraēļa zemē. Un jūs zināsiet, ka Es esmu Kungs, kad Es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta. Un Es iedvesīšu jūsos savu Garu, un jūs dzīvosiet, un Es jūs novietošu jūsu zemē, un jūs zināsiet, ka Es esmu Kungs. Es esmu sacījis, un Es izdaru,” saka Kungs Dievs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 130 (129)
Refrēns: Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs.
No dziļumiem uz Tevi, Kungs, es saucu:
Kungs, uzklausi manu balsi!
Lai Tava auss dzird manu lūgšanu,
ko es sūtu uz Tevi. R.
Ja Tu, Kungs, gribēsi noziedzības tiesāt,
Kungs, kas tad spēs izturēt?
Bet pie Tevis varam piedošanu atrast,
lai mēs bijībā godātu Tevi. R.
Kungs, es ceru uz Tevi,
mana dvēsele cer uz Viņa vārdu.
Mana dvēsele gaida uz Kungu
vairāk, nekā sargi uz rīta gaismu. R.
Lai Izraēlis gaida uz Kungu,
jo Kungs ir ļoti žēlīgs
un pestīšanu bagāti dāvā.
Viņš Izraēli atpestīs
no visiem viņa grēkiem. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 8, 8-11)
Brāļi, tie, kas dzīvo pēc miesas, nevar patikt Dievam. Tomēr jūs nedzīvojat pēc miesas, bet pēc gara, ja vien Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas pie Viņa nepieder.
Turpretī, ja Kristus ir jūsos, tad miesa ir gan pakļauta nāvei grēka dēļ, tomēr garam attaisnojuma dēļ ir dzīvība. Un, ja Tā Gars, kas Jēzu uzmodināja no miroņiem, mājo jūsos, tad Tas, kurš Kristu piecēla no miroņiem, atdzīvinās arī jūsu mirstīgo miesu,
pateicoties savam Garam, kas jūsos mājo. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība,
kas man tic, tas nemirs nemūžam.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 11, 3-7.17.20-27.33b-45)
Tajā laikā Lācara māsas sūtīja Jēzum ziņu, sacīdamas: “Kungs, lūk, tas, kuru Tu mīli, ir saslimis.” Bet Jēzus, to dzirdot, sacīja: “Šī slimība nav uz nāvi, bet gan Dieva godam, lai Dieva Dēls tās dēļ tiktu pagodināts.”
Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu, un Lācaru. Tomēr, dzirdēdams, ka Lācars slimo, Viņš palika tajā vietā, kur uzturējās, vēl divas dienas. Tikai pēc tam Viņš sacīja mācekļiem: “Iesim atkal uz Jūdeju.” Tā Jēzus aizgāja un atrada Lācaru jau četras dienas guļam kapā.
Kad Marta izdzirdēja, ka nāk Jēzus, viņa izsteidzās Tam pretī; bet Marija palika mājās. Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis
nebūtu nomiris! Bet arī tagad es zinu, ka Dievs Tev dos visu, ko vien Tu lūgsi.” Jēzus viņai teica: “Tavs brālis celsies augšā.” Marta atbildēja: “Es zinu, ka viņš celsies augšā, kad būs augšāmcelšanās Pastarajā dienā.” Jēzus viņai sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic man, tas dzīvos, kaut arī būtu miris. Un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam. Vai tu tam tici?” Viņa Tam atbildēja: “Jā, Kungs! Es allaž esmu ticējusi, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas esi atnācis pasaulē.”
Jēzus tika garā saviļņots un ļāvās aizkustinājumam. Un Viņš jautāja: “Kur jūs viņu nolikāt?” Tie atbildēja: “Kungs, nāc un paskaties!” Jēzus sāka raudāt. Bet jūdi sacīja: “Lūk, kā Viņš to mīlēja!” Bet daži no viņiem teica: “Vai tad Viņš, kurš atvēra acis aklajam, nevarēja izdarīt tā, lai šis nenomirtu?” Bet Jēzus, atkal sevī saviļņots, piegāja pie kapa. Tā bija ala, un tai virsū bija uzlikts akmens.
Jēzus sacīja: “Noņemiet akmeni!” Marta, nomirušā māsa, Viņam teica: “Kungs, viņš jau smako, jo pagājušas jau četras dienas, kopš viņš ir kapā!” Jēzus viņai sacīja: “Vai tad Es tev neteicu, ka tu redzēsi Dieva godību, ja ticēsi?” Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus, pacēlis acis uz augšu, sacīja: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu mani uzklausīji. Es jau zināju, ka Tu mani vienmēr uzklausi, bet Es to sacīju apkārt stāvošo ļaužu dēļ, lai viņi ticētu, ka Tu mani sūtīji.”
Un, to pateicis, Viņš skaļā balsī iesaucās: “Lācar, nāc ārā!” Mirušais, audeklos sasietām rokām un kājām, izgāja ārā.
Viņa seja bija apsegta ar sviedrautu. Jēzus viņiem sacīja: “Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!” Tad daudzi no jūdiem, kas bija atnākuši pie Marijas un redzēja, ko Jēzus izdarīja, ieticēja Viņam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai: Jņ 11, 1-45 |
