Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

Kurzemes bīskapijā jauns diakons
17.05.2011 pl. 18:26

Sanita Zustere

„Dārgie Dieva mīlētie! Šodien šajā greznajā Sv. Jāzepa katedrālē, kas ir mūsu Liepājas diecēzes visu katoļu baznīcu garīgā māte, ir ļoti nozīmīgs notikums – tiks ordinēts jeb iesvētīts jauns diakons Edijs Silevičs.

Tā ir pirmā no trim priesterības pakāpēm,” ar šādiem vārdiem 8. maijā Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis ievadīja šo skaisto notikumu. Bīskaps sirsnīgi sveicināja topošā diakona E. Sileviča vecākus un māsu, pateikdamies viņiem par dāsno dāvanu Baznīcai. Sveicināja arī ieradušos Rīgas Garīgā semināra rektoru, teoloģijas doktoru, priesteri Paulu Kļaviņu, semināristus, kā arī klostermāsas un visus klātesošos.

Bīskaps atzīmēja, ka Edijs nāk no Ventspils novada Puzes pagasta, kur viņš ir dzīvojis un mācījies, vēlāk absolvējis Latvijas Universitātes filoloģijas fakultāti, sajutis aicinājumu uz priesterību un iestājies Garīgajā seminārā. Pašreizējos apstākļos, kad ir liels priesteru trūkums, tā ir īpaša dāvana mūsu diecēzei. Dievs ir devis padomu, kā var tikt pie jauniem garīdzniekiem, jo pats Kristus teica: „Lūdziet pļaujas lauka Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!” Ekselence pateicās visiem, kuri lūdzas par jauniem aicinājumiem uz priesterību un aicināja to darīt arī turpmāk, piebilstot, ja reiz Kristus devis padomu lūgt strādniekus un Viņš ir apsolījis tos dot, tad par to nav pamata šaubīties, jo Dievs ir uzticams.

Svētās Mises laikā bīskaps Vilhelms Lapelis apcerēja to kalpošanu Baznīcā, kādā jaunais diakons tiek ievadīts. Stiprināts ar Svētā Gara dāvanām, viņš kļūs par bīskapa un priesteru palīgu. Viņš palīdzēs sludināt Dieva Vārdu, būs altāra kalps, kā arī veltīs sevi tuvākmīlestības darbiem. Šos pienākumus viņš ar Dieva palīdzību centīsies tā izpildīt, lai visi viņu uzskatītu par Kristus mācekli, kurš nebija nācis, lai Viņu apkalpotu, bet lai Pats kalpotu.

Svinīgā notikuma turpinājumā sekoja diakona Edija iesvētīšana, kurā viņam tika pasniegta stola un dalmātika, kas ir diakona liturģiskais tērps.

Dievkalpojuma noslēgumā ekselence savā un diecēzes vārdā jaunajam diakonam uzdāvināja stolu, kas ir viņa kārtas redzamā garīgās varas zīme, zeltītu trauciņu, kurā aiznest slimajiem un mirstošajiem Svēto Komūniju, kā arī trauciņu, kurā var uzglabāt svētītu ūdeni, nēsāt to līdzi un pasvētīt lietas un vietas.

Rīgas Garīgā semināra rektors Pauls Kļaviņš savā uzrunā atzina, ka viņš, semināra pasniedzēji un audzēkņi dalās ar visiem lielajā priekā, kas šajā skaistajā dienā ir jāpiedzīvo. Priesteris izteica vēlēšanos labprāt ierasties Liepājā katru gadu uz diakonu un priesteru ordinācijām, tāpēc aicināja ticīgo tautu arī turpmāk lūgties par jauniem aicinājumiem. Semināra rektors pateicās arī klātesošajiem par morālo un finansiālo atbalstu Rīgas Garīgajam semināram.

Savukārt, jauniesvētītais diakons Edijs Silevičs atzīmēja, ka viņš visu mūžu ir centies saprast, ko grib darīt savā dzīvē, ko Dievs vēlas no viņa. Šodien viņš ir iesvētīts par diakonu un milzīga pateicība Dievam par to, ka viņš pašlaik ir tas, kas ir. Edijs arī sirsnīgi pateicās vecākiem, priesteriem, kas viņu bija vadījuši šajā kalpojumā, kā arī bīskapam, semināra vadībai, semināra brāļiem, draugiem un visiem, kas par viņu ir lūgušies un atbalstījuši viņu šajā ceļā.

Pēc svinīgā pasākuma kūrijas kamīnzālē notika diakona sveikšana un kopīgs sadraudzības mielasts, kur cita starpā, Garīgā semināra piektā kursa students, Edija draugs Andžejs atklāja: „Es domāju, ka Liepājas Baznīcai tas ir liels ieguvums, jo pirmkārt, vispār priesteru trūkst, sevišķi šai diecēzei un otrām kārtām, šī viņa persona, šī viņa stāja, viņa intelekts un arī garīgā dzīve, kas viņam ir, par ko es varu liecināt no semināra gadiem, no šīs sadarbības, kas man ir kopā ar viņu. Es domāju, ka tā ir liela svētība, jo tieši šodien, tieši šajā zemē, šajā diecēzē ir vajadzīgi priesteri, kuri spēj vest cilvēkus līdzi, kuriem ir šī Dieva dzirkstelīte.”

„Edijs man bija kādreiz stāstījis savu aicinājuma stāstu, ka būdams svētceļojumā vienā svētvietā, viņš saticis klostera tēvu, kas izcēlās ar ļoti īpašu mīlestību pret cilvēkiem un Edijs bija atzinis, ka viņš redzējis, kā šis tēvs lūdzās, ka lūgšanā viņš pilnīgi bija starojis, izstarojis Dieva mīlestību. Un tieši tas bija tas, kas viņu bija uzrunājis un dziļi sirdī ietiecies kā Dieva aicinājums viņam pašam kļūt par priesteri. Un es varu liecināt, ka viņš šim paraugam seko ikdienas dzīvē,” stāsta Edija draugs un kursa biedrs Rodions Doļa.

Kopīgajā mīlestības agapē dalību ņēma arī Edija vecāki. Edija mamma Nellija pastāstīja: „Es domāju, ka tas periods, tās cilvēciskās pārdomas, sen ir beidzies, tāpēc, ka tad, kad viņš izdarīja izvēli un aizgāja uz Garīgo semināru, mēs arī jau iekšēji ļoti ātri sapratām, ka viņš beidzot ir atradis to ceļu, ko viņš sen jau meklēja. Tās ir tādas vērtības, par kurām mēs varētu tikai sapņot un mums jābūt laimīgiem, ka viņš ir izvēlējies šo ceļu, mēs nekad nebūsim laimīgi, ja viņš nebūs laimīgs, tas ir vairāk kā skaidrs, un ja viņš ir atradis to, tad ir labi.”

„Viņš tiešām ir cilvēks jau ar zināmu pieredzi. Ir mācījies Latvijas Universitātē, tātad ar tādu arī zināmu intelektuālu ievirzi, attīstību, ar plašām interesēm, interesēm par mūziku, par mākslu, vispār par kultūru. Un par to arī liels prieks, jo priesterim ir jābūt vispusīgi attīstītam un jātiekas ar dažādiem cilvēkiem. Un prieks, ka Edijs tiešām to prot, viņam netrūkst šādu iemaņu,” atzina Rīgas Garīgā semināra rektors.

Toties pats jauniesvētītais diakons pasvītroja: „Šis notikums bija ļoti emocionāls, saviļņojošs man, jo es saprotu, ka esmu liela izaicinājuma priekšā. Piedzimu kaut kādā ziņā jaunam ceļam, jaunai dzīvei, tas nozīmē, ka es kaut kādai dzīvei arī nomiru savā ziņā. Arī ceremonijas laikā, tanī brīdī, kad es apzinājos, ka tas ir ceļš kopā ar Kristu un ka Viņš ir tas, kura dēļ es šo ceļu esmu izvēlējies un Viņš ir tas, kurš mani ir aizvedis līdz šim ordinācijas pasākumam un viņa dēļ es guļu šeit uz zemes, es piedzīvoju tādu kā dzīvības un prieka pieplūdumu tanī brīdī.”

"Vatikāna radio"