Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 6, 1-7)
Tajās dienās, pieaugot mācekļu skaitam, hellēņu starpā izcēlās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes ikdienas dāvanu izdalīšanā paliekot neievērotas.
Tad tie divpadsmit sasauca visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs atstātu Dieva Vārdu un kalpotu pie galda. Tāpēc, brāļi, izraugieties no sava vidus septiņus vīrus, kam ir laba slava un kas ir Gara un gudrības pilni. Viņus mēs norīkosim šim darbam. Bet paši nodosimies lūgšanai un kalposim Vārdam.”
Un šie vārdi patika visai sapulcei. Un viņi izraudzījās Stefanu, ticības un Svētā Gara pilnu vīru, un Filipu, un Prohoru, Nikanoru un Timonu, Parmenu un Nikolaju, kas bija prozelīts no Antiohijas. Šos viņi stādīja apustuļu priekšā, un apustuļi lūdzoties uzlika tiem rokas.
Bet Dieva Vārds turpināja izplatīties, un ievērojami pieauga mācekļu skaits Jeruzalemē. Arī ļoti daudzi priesteri pieņēma ticību. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 33 (32)
Refrēns: Mēs ceram uz Dieva žēlsirdību.
vai: Alleluja!
Gavilējiet, taisnīgie, Kungā,
krietnajiem piestāv slavas dziesma.
Teiciet Kungu uz cītaras,
uz desmitstīgu kokles spēlējiet Viņam! R.
Jo patiesi ir Kunga vārdi
un visiem Viņa darbiem var uzticēties.
Viņš mīl taisnību un tiesu,
zeme ir Kunga žēlsirdības pilna. R.
Raug, Kunga acis ir pār tiem, kas Viņa bīstas,
pār tiem, kas cer uz Viņa žēlsirdību,
lai viņu dvēseli izglābtu no nāves
un viņus pabarotu bada laikā. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pētera pirmās vēstules (1 Pēt 2, 4-9)
Tuvodamies Kungam, kas ir dzīvais akmens, lai gan cilvēku atmests, tomēr Dieva priekšā izredzēts un dārgs, arī jūs kā dzīvi akmeņi tiekat būvēti par garīgu celtni, lai kļūtu par svēto priesterību garīgo upuru salikšanai, kas caur Jēzu Kristu ir patīkami Dievam.
Jo tas ir ietverts Rakstos: “Lūk, Es lieku Sionā stūrakmeni – izredzētu un dārgu –, un, kas tic viņam, tas nenonāks kaunā.” Tāpēc gods jums, kas ticat!
Bet tiem, kas netic, – “Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni” un “par klupšanas akmeni un apgrēcības klinti”. Viņi, neticēdami Vārdam, paklūp, kas, starp citu, viņiem ir lemts.
Bet jūs esat izredzēta tauta, karaliska priesterība, svēta tauta, īpašumā iegūti ļaudis, lai sludinātu Tā varenos darbus, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnišķajā gaismā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība,
neviens nenonāk pie Tēva citādi
kā tikai caur mani.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 14, 1-12)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Lai jūsu sirdis nebīstas! Jūs ticat Dievam, ticiet arī man! Mana Tēva namā mājokļu ir daudz. Ja tā nebūtu, vai tad Es būtu jums teicis, ka eju sagatavot jums vietu? Un, kad Es aiziešu un sagatavošu jums vietu, Es nākšu atkal atpakaļ un paņemšu jūs sev līdzi, lai tur, kur esmu Es, būtu arī jūs. Un jūs zināt ceļu, uz kurieni Es eju.”
Toms viņam sacīja: “Kungs, mēs nezinām, uz kurieni Tu ej. Kā tad mēs varam zināt ceļu?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenonāk pie Tēva citādi kā tikai caur mani. Ja jūs pazītu mani, jūs noteikti pazītu arī manu Tēvu. Tomēr jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši.”
Filips Viņam sacīja: “Kungs, parādi mums Tēvu, un mums pietiks.” Jēzus viņam atbildēja: “Tik ilgi Es esmu ar jums, un tu neesi mani iepazinis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tad tu saki: “Parādi mums Tēvu”? Vai tad tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir manī. Vārdus, kurus Es jums saku, Es nerunāju pats no sevis, bet gan Tēvs, kas paliek manī, dara savus darbus. Ticiet man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir manī; bet, ja ne, tad ticiet pašu darbu dēļ!
Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas man tic, tas arī darīs tos darbus, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es aizeju pie Tēva.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
