Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Aprit 100 gadi, kopš iesvētīta Liepājas Svētā Jāzepa katedrāle
09.07.2011 pl. 08:40

Intervēja Ieva Liede

Intervija ar Liepājas Svētā Jāzepa draudzes prāvestu Gati Mārtiņu Bezdelīgu.

Kāda ir sv. Jāzepa baznīcas tapšana Liepājā?

1911. gada 6. augustā tika iesvētīta Liepājas Svētā Jāzepa baznīca (katedrāles titulu tā ieguva 1937. gada 8 maijā, kad tika nodibināta Liepājas diecēze). Baznīcas vecākā daļa, kur šobrīd atrodas Vissvētākās Jaunavas Marijas kapela, tika iesvētīta 1762. gada 28. jūlijā. Baznīcas ēkas tapšanai Liepājā ir ļoti nozīmīga loma. Tas nenotika viegli, jo bija jāizcīna kompromisu cīņa.

Ar ko norisinājās šī cīņa?

Pateicoties pirmajai baznīcas ēkai, Kurzemes hercogs Bīrons iemantoja savu hercoga titulu, jo viņam vajadzēja apsolīt Polijas karalim Augustam III, ka viņš 10 gadu laikā Liepājā uzcels baznīcu, ko viņš arī solījis. Hercogs bija protestants un nesteidzās ar katoļu baznīcas būvniecību. Kad nomira Krievijas imperatore Anna Janovna, Bīrons kļuva par Krievijas reģentu un viņu ar sievu Benignu Gotlību drīz izsūtīja trimdā uz Sibīriju, kur viņš pavadīja 22 gadus.

Kamēr hercogs Bīrons bija trimdā, Kurzemes hercogistē par hercogu iecēla Saksijas Kārli, kas bija katolis. Arī viņš uzreiz neķērās pie baznīcas celtniecības, bet 1746. gadā, kad izbeidzās līguma termiņš par katoļu baznīcas būvniecības uzsākšanu, muižnieki sāka apdraudēt Liepājas pilsētas tiesības. Vācu muižnieki gribēja pilsētu pakļaut sev un pilsētniekiem atņemt privilēģijas. Palīdzību pilsētas vadība meklēja pie katoļu Baznīcas, jo tai bija liela ietekme. Inflantijas (Livonijas nosaukums poļu val.) bīskapu Jāzepu Kozelski Puzinu Liepājā uzņēma ļoti laipni, viņš noskatīja zemi baznīcas būvēšanai, un celtniecība varēja sākties. Ēka atgādināja mazu lauku baznīciņu ar biezām sienām un diezgan maziem lodziņiem.

1889. gadā par prāvestu šeit, Liepājā, iecēla Eduardu baronu fon der Ropu, viņš no cara Nikolaja II saņēma atļauju paplašināt baznīcas ēku, jo esošā bija kļuvusi par šauru augošajai katoļu kopienai. Sākumā baznīcas paplašinājumu lūdza projektēt Paulam M. Berči, tas pat ticis ierakstīts viņa darba plānos, bet tas tā nenotika. Par iemeslu varētu būt dārgā maksa, kas tikusi prasīta par projektu, tādēļ tā izstrādāšana uzticēta arhitektam Ludvigam Melvilam, savu roku pie projektēšanas pielicis arī Kārlis Eduards Strandmanis. Apskatot projektu zīmējumus, var secināt, ka būvdarbi pēc tiem precīzi nenotika.

Kāpēc ir svarīgi atzīmēt baznīcas iesvētīšanas gadadienu?

Tas ir mūsu uzdevums – atcerēties tos, kuri šo baznīcu cēla, protams, arī tos, kuri ziedoja līdzekļus. Baznīcā pie sienām ir izvietotas plāksnes, kurās ir iegravēti ziedotāju uzvārdi, daudzus no šiem uzvārdiem mēs šodien varam atrast arī kristību reģistros. Baznīcu veido arī paaudžu pēctecība.

Ir svarīgi, ka cilvēkos veidojas apziņa – tas ir dievnams, kuru Dievs mums ir uzticējis par zīmi pasaulei, šajā namā mēs varam apliecināt savu ticību. Tā ir Debesu valstības zīme, par kuru mums ir jārūpējas. Šī apziņa ir ļoti svarīga, tāpēc to varam kopt, svinot dievnama iesvētīšanas 100 gadu jubileju. Mūsu baznīcas ēka ir arī diecēzes sirds – katedrāle (tajā atrodas diecēzes bīskapa sēdeklis). Arī liturģiskajā kalendārā ir paredzēts svinēt diecēzes dievnama iesvētīšanas gadadienu.

Vai kaut kas jau ir noticis, atzīmējot baznīcas simtgadi?

Katedrāles tornī interesenti jau varēja iepazīties ar Andreja Kuzņecova fotoizstādi. Mākslinieks pats šobrīd dzīvo Pēterburgā, bet dažus gadus līdz 5. klasei viņš ir aizvadījis Liepājā, mēs iepazināmies un nu jau vairākus gadus viņš brauc uz Liepāju gan gleznot, gan fotografēt. Mākslinieks bija izveidojis diezgan plašu fotokolekciju par Liepājas Sv. Jāzepa katedrāli, to viņš veltīja katedrāles simtgadei un līdz ar to fotogrāfijas arī pēc izstādes tika nodotas katedrāles arhīvā.

6. maijā tika atvērta ikonu izstāde, kas ir kā turpinājums iesāktajai izstāžu sērijai katedrāles tornī. Tiek gatavotas arī dažādas piemiņas lietas un bukleti sakarā ar katedrāles simtgadi, tas pamazām ievada simtgades svinībās.

Kas tiek plānots nākotnē?

30. jūlijā tiks rīkots plenērs, kurā mākslinieki gleznos katedrāli, uzaicināti piedalīties ir gan vietējie, gan viesu gleznotāji no Pēterburgas un Vācijas. Katrs mākslinieks saņems audeklu un uzgleznotais mākslas darbs paliks katedrāles īpašumā kā dāvinājums. Tā atkal būs iespēja izstādīt uzgleznotos darbus apskatei.

5. augustā notiks zinātniskā konference par Liepājas Sv. Jāzepa katedrāli, kur ir aicināti piedalīties Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Zilgalvis, kurš stāstīs par jaunās baznīcas daļas arhitektūru, kā arī par arhitektiem Melvilu un Strandmani, savukārt Rundāles pils vēsturnieks Jānis Baltiņš ir savācis materiālus par fon der Ropu dzimtu, un Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļjana Gintere stāstīs par ievērojamām personībām, kuras šajā baznīcā ir kalpojušas. Rundāles pils direktors Imants Lancmanis stāstīs par veco baznīcas daļu un šī saruna norisināsies vecajā baznīcas daļā, kurai iesāksim svinēt 250 gadus.

6. augusts ir tieši baznīcas iesvētīšanas gadadiena, kad 11.00 visus aicinām uz Svēto Misi, kurai speciāli mūziku komponē mūziķis Rihards Dubra, to atskaņos Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu grupa un koris „Laiks”. Tiks atskaņota arī viņa rakstīta dziesma, kurai vārdu autore ir mūžībā aizgājusī Sv. Jāzepa draudzes locekle Aina Uldriķe.

Vai cilvēki labprāt iesaistās svētku organizēšanā un rīkošanā?

Jā, līdz šim esmu saskāries ar to, ka cilvēki to dara ar lielu prieku. Arī mākslinieki, kuri tika aicināti piedalīties gleznošanas plenērā, piekrita un bija atsaucīgi. Liels prieks arī par dāvinājumu katedrālei, ko saņēmām no Grobiņas kokaudzētavas ”Īves” īpašnieka Daiņa Ozoliņa – 12 egles, kuras jau iestādītas katedrāles dārzā.


Foto: Gintars Heidemanis