Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

17.07.2011 - Pastā liturģiskā laika 16. svētdiena

Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 12, 13.16-19)
Kungs, nav cita dieva kā tikai Tu, kas rūpējies par visiem, lai pierādītu, ka neesi tiesājis netaisnīgi.
Jo Tavs spēks ir taisnības pamats, un tas, ka Tu esi visu Kungs, Tevi noskaņo visus žēlot. Tu parādi spēku, kad ļaudis netic Tavai visvarenībai, un Tu apkauno to pārgalvību, kuri nepazīst Tevi.
Bet Tu, varenais Valdniek, tiesā ar lēnību un vadi mūs ar lielu mīlestību, jo Tu spēj izdarīt, kad vien ko gribi. Ar šiem darbiem Tu mācīji savu tautu, ka taisnīgajam nākas būt labam pret cilvēkiem. Un saviem bērniem Tu dāvāji labu cerību, jo Tu dod iespēju nožēlot grēkus. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 86 (85)
Refrēns: Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs.

Tu, Kungs, esi labs un saudzīgs,
un pilns žēlsirdības visiem, kas Tevi piesauc.
Uzklausi, Kungs, manu lūgumu
un ievēro manas lūgšanas balsi! R.

Nāks visas tautas, ko Tu esi radījis,
un Tevi, Kungs, pielūgs un slavēs Tavu vārdu.
Jo Tu esi liels un dari brīnumus,
vienīgi Tu esi Dievs. R.

Bet Tu, Kungs, esi žēlsirdīgs un saudzīgs Dievs,
lēnprātīgs, ļoti labvēlīgs un patiess.
Uzlūko mani un esi žēlīgs,
dod spēku savam kalpam! R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 8, 26-27)
Brāļi, Svētais Gars palīdz mūsu nespēkam, jo mēs īsti nezinām, ko lai lūdzam, un Gars pats aizbildina par mums ar vaidiem, kas nav izsakāmi vārdos.
Bet Tas, kurš izpētī sirdis, zina, ko Gars vēlas, jo Tas aizlūdz par svētajiem saskaņā ar Dieva gribu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Mēs Tev pateicamies, Tēvs,
kas esi Kungs pār debesīm un zemi,
jo Tu Debesu valstības noslēpumus
esi atklājis mazajiem.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 13, 24-43)
Tajā laikā Jēzus pastāstīja ļaudīm līdzību, sacīdams: “Debesu valstība pielīdzināma cilvēkam, kas savā tīrumā iesēja labu sēklu. Bet, kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un starp kviešiem iesēja nezāli, un aizgāja.
Bet, kad labība izauga un deva vārpas, tad parādījās arī nezāles. Un nama tēva kalpi piegāja un sacīja viņam: “Kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad tajā radās nezāles?” Un viņš tiem atbildēja: “Naidīgs cilvēks to izdarīja.”
Bet kalpi viņam sacīja: “Vai gribi, lai mēs ejam un tās salasām?” Bet viņš sacīja: “Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus, ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sa­sieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī!”
Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja, sacīdams: “Debesu valstība ir pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā. Tas ir vismazākais no visām sēklām, bet tad, kad izaug, kļūst lielāks par citiem dārza stādiem un kļūst par koku, tā ka debesu putni nāk un dzīvo tā zaros.”
Viņš tiem stāstīja vēl citu līdzību: “Debesu valstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, kamēr viss sarūgst.”
Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās, un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja nekā. Tā vajadzēja piepildīties pravieša vārdiem: “Savu muti es atvēršu līdzībās, atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.”
Tad Jēzus, atlaidis ļaudis, iegāja namā, un Viņa mācekļi, piegājuši pie Viņa, sacīja: “Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā!”
Viņš atbildot teica: “Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls, bet tīrums ir pasaule. Labā sēkla ir Valstības bērni, bet nezāle ir Ļaunā bērni. Ienaidnieks, kas iesēja nezāli, ir Sātans. Pļauja ir pasaules gals, bet pļāvēji ir eņģeļi. Kā nezāli savāc un sadedzina ugunī, tā tas notiks arī pasaules beigās.
Cilvēka Dēls izsūtīts savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visus ieļaunotājus un tos, kas dara netaisnību, un iemetīs tos uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana. Tad taisnīgie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ir ausis, tas lai klausās!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: Mt 13, 24-30