Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 25, 6-10)
Tajā dienā debespulku Kungs rīkos šajā kalnā visām tautām mielastu ar trekniem ēdieniem, mielastu ar dzidru vīnu, ar vistreknākajiem ēdieniem, ar visdzidrāko vīnu. Un uz šī kalna Viņš noņems važas, kas saista visas tautas, un pārsegu, kas klājas pāri visām ciltīm. Viņš satrieks nāvi uz visiem laikiem. Un Kungs Dievs noslaucīs asaras no ikviena vaiga, un visā zemē Viņš noņems negodu savai tautai, jo Kungs tā ir teicis.
Un tajā dienā sacīs: “Lūk, tas ir mūsu Dievs! Mēs Viņu gaidījām, ka Viņš mūs atpestīs. Tas ir Kungs, mēs uz Viņu paļāvāmies: līksmosim un priecāsimies par Viņa pestīšanu!” Jo Kunga roka būs pār šo kalnu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 23 (22)
Refrēns: Es palikšu pie Kunga
visās sava mūža dienās.
Kungs mani vada, man nekā netrūkst:
zālainās ganībās Viņš dod man vietu,
Viņš mani aizved pie ūdens, kas veldzē,
manai dvēselei Viņš atjauno spēkus.
Sava vārda dēļ Viņš mani vada
pa taisnības ceļiem. R.
Pat ja es staigāšu tumšā nāves ielejā,
es nebīšos ļaunuma, jo Tu esi pie manis.
Tavs spieķis un gana rīkste
liek man paļauties uz Tevi. R.
Tu esi klājis man galdu,
maniem ienaidniekiem redzot,
Tu svaidi manu galvu ar eļļu,
mans kauss ir pildīts līdz malām. R.
Tava laipnība un žēlastība mani pavadīs
no dienas dienā.
Un es palikšu Kunga namā
visās sava mūža dienās. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Flp 4, 12-14.19-20)
Brāļi, es protu pazemoties, protu arī dzīvot pārpilnībā. Visur un pie visa esmu pieradis: būt paēdis un būt izsalcis, dzīvot pārpilnībā un ciest trūkumu. Es visu varu Tajā, kas mani stiprina. Visādā ziņā jūs labi darījāt, dalīdamies manās bēdās.
Bet mans Dievs, pateicoties savai bagātībai, godam piepildīs Kristū Jēzū visas jūsu vēlēšanās. Un Dievam un mūsu Tēvam lai ir gods mūžīgi mūžos! Amen. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs
lai apgaismo mūsu gara acis,
ka mēs zinātu,
kādu cerību dod Viņa aicinājums.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 22, 1-14)
Tajā laikā Jēzus, atbildot farizejiem un tautas vecākajiem, atkal runāja līdzībās: “Debesu valstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet viņi negribēja nākt.
Un viņš atkal izsūtīja citus kalpus, sacīdams: “Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu sagatavojis savu mielastu, mani vērši un treknie lopi ir nokauti, un viss ir sagatavots. Nāciet kāzās!” Bet viņi tam nepiegrieza vērību un aizgāja cits savā tīrumā, cits savā tirdzniecībā, bet pārējie satvēra viņa kalpus un, viņus izsmējuši, nonāvēja.
Bet ķēniņš sadusmojās un, nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas, un nodedzināja viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: “Kāzas gan ir sarīkotas, bet aicinātie nebija cienīgi. Tāpēc ejiet uz ceļu krustojumiem un aiciniet kāzās visus, ko sastapsiet!”
Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus vien atrada: ļaunus un labus. Un kāzu nams piepildījās ar viesiem.
Ķēniņš izgāja aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs, un sacīja viņam: “Draugs, kā tu šeit iegāji, nebūdams kāzu tērpā?” Bet tas palika kā mēms. Tad ķēniņš sacīja kalpiem: “Sasieniet viņa kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā: tur būs raudāšana un zobu griešana.” Jo daudz ir aicināto, bet maz – izredzēto.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Vai īsāk: Mt 22, 1-10 |
