06.11.2011 - Parastā liturģiskā laika 32. svētdiena
Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 6, 12-16) Gudrība ir skaidra un mūžam nevīstoša, un tiem, kas viņu mīl, ir viegli saredzama, un atrodama tiem, kas viņu meklē. Viņa iziet pretī tiem, kas pēc viņas ilgojas, lai tiem jau iepriekš ļautu sevi pazīt. Kas viņas dēļ ir nomodā līdz ar gaismu, tam nebūs jāpūlas, jo viņu atradīs sēžam pie savām durvīm. Domāt par viņu – tas ir saprāta briedums, un, kas viņas dēļ ir nomodā, drīz būs bez bēdām. Jo viņa pati staigā apkārt, meklēdama tos, kas ir viņas cienīgi, un draudzīgi atklājas viņiem ceļā, un atbalsta ikvienu viņu nodomu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 63 (62) Refrēns: Mana dvēsele ilgojas pēc dzīvā Dieva.
Dievs, mans Dievs Tu esi, es meklēju Tevi no agra rīta. Pēc Tevis slāpst mana dvēsele, mana miesa ilgojas pēc Tevis kā izkaltusi, sausa zeme bez ūdens. R.
Svētnīcā tā esmu lūkojies pēc Tevis, lai redzētu Tavu spēku un godību. Tava žēlastība ir labāka par dzīvību, tādēļ manas lūpas Tevi slavēs. R.
Savā gultā es atceros Tevi un par Tevi domāju nomoda brīžos, jo Tu esi kļuvis man atbalsts, un Tavu spārnu ēnā es varu gavilēt. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules tesalonīkiešiem (1 Tes 4, 13-18) Brāļi, mēs negribam jūs atstāt neziņā par mirušajiem, lai jūs neskumtu kā tie, kuriem nav cerības. Jo, tā kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, tad Dievs arī tos, kas miruši vienotībā ar Jēzu, atvedīs kopā ar Viņu. To mēs jums sakām Kunga vārdā, ka mēs, dzīvie, kas tiekam atstāti līdz Kunga atnākšanai, neaizsteigsimies priekšā tiem, kas ir miruši. Jo Kungs pats nokāps no debesīm, atskanot vēstij, erceņģeļa balsij un Dieva taurei, un tie, kas miruši Kristū, piecelsies pirmie. Pēc tam mēs, dzīvie, kas bijām palikuši pāri, tiksim reizē ar viņiem aizrauti gaisā, padebešos, pretī Kristum. Un tā mēs vienmēr būsim kopā ar Kungu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja. Esiet gatavi un palieciet nomodā, jo Cilvēka Dēls atnāks stundā, kuru jūs nezināt. Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 1-13) Tajā laikā Jēzus pastāstīja mācekļiem šādu līdzību: “Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas lampas, izgāja pretī līgavainim. Piecas no tām bija negudras un piecas gudras. Jo negudrās, paņēmušas savas lampas, nepaņēma līdzi eļļu. Turpretī gudrās kopā ar lampām paņēma traukos arī eļļu. Līgavainim aizkavējoties, visas iesnaudās un aizmiga. Bet nakts vidū atskanēja sauciens: “Raug, līgavainis! Izejiet viņam pretī!” Tad visas šīs jaunavas piecēlās un sakārtoja savas lampas. Un negudrās sacīja gudrajām: “Iedodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lampas dziest.” Gudrās atbildēja, sacīdamas: “Lai gadījumā nepietrūktu mums un jums, tad labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev!” Bet, kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja viņam līdzi kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. Un beidzot atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: “Kungs, kungs, atver mums!” Bet viņš atbildēja: “Patiešām es jums saku: es jūs nepazīstu.” Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
