Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 43, 18-19.21-22.24b-25)
Tā saka Kungs: “Nepieminiet bijušos notikumus un nedomājiet par sen pagājušām lietām! Raug, Es daru ko jaunu: un tagad tas parādās. Vai tad jūs to nepazīstat? Es veidošu tuksnesī ceļu un upes vientuļā stepē.
Šo tautu Es sev esmu izaudzinājis; viņi teiks manu godu. Bet tu, Jēkab, neesi mani piesaucis. Tu, Izraēl, manis dēļ neesi pūlējies.
Drīzāk tu mani apgrūtināji ar saviem grēkiem, un ar saviem pārkāpumiem man kļuvi par nastu. Es, Es pats esmu Tas, kurš sevis paša dēļ deldēju tavas noziedzības un vairs nepieminu tavus grēkus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 41 (40)
Refrēns: Kungs, piedod savai tautai!
Svētīgs ir tas, kas domā par nabagu,
nelaimes dienā Kungs viņu izglābs.
Kungs viņu sargās un uzturēs dzīvu
un laimīgu darīs viņu virs zemes,
un nenodos viņu ienaidnieku varā. R.
Kungs viņam sniegs palīdzību sāpju gultā;
visu viņa gultu nomainīs slimības laikā.
Es sacīju: “Kungs, apžēlojies par mani;
izdziedini mani, jo es esmu grēkojis pret Tevi.” R.
Bet manas nevainības dēļ Tu mani pieņemsi
un uz mūžiem nostādīsi sava vaiga priekšā.
Kungs, Izraēļa Dievs, lai ir slavēts
no mūžības mūžībā! Amen. Amen. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 1, 18-22)
Brāļi, Dievs ir liecinieks, ka tas, ko mēs jums sakām, nav reizē “jā” un “nē”. Jo Dieva Dēls Jēzus Kristus, ko es, Silvāns un Timotejs esam jums sludinājuši, nebija reizē “jā” un “nē”, bet Viņā piepildījās “jā”. Jo, cik vien ir Dieva apsolījumu, tie visi Viņā ir “jā”. Tāpēc arī caur Viņu tiek izteikts mūsu “Amen” Dievam par godu.
Bet Tas, kurš Kristū mūs nostiprina kopā ar jums un kurš mūs ir svaidījis, ir Dievs. Viņš ir mūs arī apzīmogojis un atstājis Gara liecību mūsu sirdī. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Kungs mani ir sūtījis
sludināt nabagiem Prieka Vēsti,
pasludināt gūstekņiem brīvību.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 2, 1-12)
Pēc dažām dienām Jēzus atkal aizgāja uz Kafarnaumu. Dzirdot, ka Viņš ir mājās, sanāca tik daudz ļaužu, ka vietas nebija pat ārā aiz durvīm. Un Viņš tiem sludināja Vārdu.
Tad pie Viņa atnāca ar paralizēto, ko nesa četri cilvēki. Daudzo ļaužu dēļ nevarēdami pie Viņa piekļūt, tie izjauca jumtu virs tās vietas, kur Viņš atradās, un nolaida zemē gultu, kurā gulēja paralizētais. Redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja paralizētajam: “Dēls, tavi grēki tev tiek piedoti!”
Bet tur bija arī daži Rakstu zinātāji, kas sēdēja un domāja savā sirdī: “Ko šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas gan var piedot grēkus kā tikai Dievs?” Jēzus savā garā tūlīt zināja, ka viņi pie sevis tā domā. Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs tā domājat savā sirdī? Kas ir vieglāk – pateikt paralizētajam: “Tavi grēki tev tiek piedoti” vai sacīt: “Celies, ņem savu gultu un staigā”? Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara zemes virsū piedot grēkus,” – Viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” Un tas tūlīt piecēlās, paņēma gultu un, visiem redzot, aizgāja.
Tāpēc visi brīnījās un godināja Dievu, sacīdami: “Kaut ko tādu mēs nekad nebijām redzējuši!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
