Viņš skaidroja, ka mēs tuvojamies Kungam tad, kad lūdzamies un novēršamies no sava „es”, lai pievērstos savam tuvākajam. Tas ir gandarīšanas un atgriešanās laiks. Šajās četrdesmit dienās mums tiek piedāvāta īpaša izdevība apzināties un uzņemties savu kā kristieša atbildību. Uzrunājot franču svētceļniekus, pāvests visus ticīgos aicināja no jauna atklāt Kristības žēlastības nozīmi un saskatīt, ka Dievs aizvien darbojas Baznīcā un pasaulē.
Iesākot Lielo gavēni, Pelnu trešdienas liturģijas laikā uz ticīgo pierēm tiek kaisīti pelni. Šis simbols atgādina, ka esam atkarīgi no sava Radītāja, un ka esam grēcinieki, kuriem vajadzīga Kunga mīlestība. Tas ir aicinājums raudzīties uz sevi ar pazemību un centrālo vietu savā dzīvē ierādīt Dievam – sacīja Benedikts XVI. Pārdomājot Kristus ciešanas un Viņa pestīšanu nesošās nāves nozīmi, esam aicināti mācīties no Viņa izpildīt Dieva gribu, kā arī uzticēt Viņam visas savas grūtības, ciešanas un dzīves pārbaudījumus. Vēršoties pie poļu ticīgajiem, Svētais tēvs atgādināja, ka gavēšana, lūgšana, gandarīšana un žēlsirdības darbi palīdz mums sagatavoties tam, lai ar prieku piedzīvotu Lieldienu rītu – Augšāmcēlušā Kristus noslēpumu.
Lielais gavēnis ir iekšējās atjaunotnes laiks. Uz šo atjaunotni un atgriešanos ir aicināti visi, jo Kristus atdeva savu dzīvību par visu cilvēku pestīšanu – uzsvēra Benedikts XVI. Tas ir ļoti svarīgs un vērā ņemams kristīgā garīguma elements. Katehēzes mācībā pāvests īpašu uzmanību pievērsa skaitļa „četrdesmit” nozīmei Svētajos Rakstos. Ar to tiek norādīts uz gaidīšanas un šķīstīšanās laiku, Kunga atgriešanos un Dieva uzticību saviem apsolījumiem. Četrdesmit dienu ilgais gavēnis ir nobriedušu lēmumu pieņemšanas laiks. Ielūkojoties Bībelē, redzam, ka 40 diennaktis šķirstā pavadīja Noass, Sinaja kalnā – Mozus, ceļā uz Horeba kalnu – pravietis Elijs, gandarīšanā – Ninives iedzīvotāji, bet 40 gadus Ebreju tauta ceļoja pa tuksnesi, lai nonāktu brīvībā. Tas ir arī ķēniņu Saula, Dāvida un Salamona valdīšanas laiks. Pirms nekā uzsākt savu publisko darbību, Jēzus 40 dienas pavadīja tuksnesī, kur neēda, nedzēra un tika velna kārdināts. Pēc augšāmcelšanās 40 dienu garumā Viņš mācīja savējos.
Pāvests skaidroja, ka šis skaitlis „četrdesmit” norāda uz garīgo kontekstu, kura nozīme ir aktuāla joprojām. Četrdesmit dienu ilgā gavēņa liturģijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam, balstoties uz Svēto Rakstu pieredzi, iet pa garīgās atjaunotnes ceļu un mācīties sekot Jēzum. Gavēnis ir īpaša Dieva tuvuma un reizē kārdinājumu laiks. Mēs, kristieši, ejot pa „tuksnesi” esam aicināti uzvarēt kārdinājumus ar Dieva vārdu – norādīja Benedikts XVI. Šajā „tuksnesī” mums ir lieliska izdevība satikt Dievu, nostiprināt savu garu, stiprināties ticībā, cerībā un mīlestībā. Tā ir pieredze, kas ļauj mums ņemt dalību Kristus uzvarā pār grēku un nāvi. Šo uzvaru Viņš panāca ar savu mīlestības upuri pie krusta. Taču „tuksnesim” ir arī savs negatīvais aspekts. Mums visapkārt manāms vērtību trūkums. Dzīvojam sekulārisma un materiālās kultūras laikā. Tādējādi pat debesis virs mums ir tumšas, jo tās klāj egoisma, neizpratnes un melu mākoņi. Tomēr, reraugoties uz to, arī šodienas Baznīcas dzīvē tuksneša laiks var pārvērsties par žēlastības laiku, jo dzīvojam ar pārliecību, ka pat viscietākajā klintī Dievs var pavērt spraugu, no kurienes sāks tecēt dzīvības ūdens, kas veldzē un atjauno. Radiovaticana.org | 
