Viņš arī dziedina dažādi piemeklētus cilvēkus, un es pie priestera Maksimiliāna biju aizgājusi vaicāt par palīdzību savai paziņai, kurai šķita, ka viņas mājai uzlikts lāsts. Tāpēc šoreiz tapis stāsts gan par grāmatu, gan dziedināšanas veidiem un cīņu ar dēmoniem. Eksorcistu organizācijas goda prezidents Eksorcisms jeb sātana izdzīšana bieži tikusi rādīta izklaides industrijā kā āķis cilvēku piesaistīšanai. Gabriēles Amorta grāmata atklāj Baznīcas uzskatus par eksorcismu. Pieredzē dalās priesteris, kas 1986. gadā nominēts par Romas diecēzes eksorcistu, 1990. gadā nodibinājis Starptautisko eksorcistu organizāciju, desmit gadus to vadījis un tagad ir organizācijas goda prezidents. Teoloģijas doktors Pauls Kļaviņš latviešu izdevuma priekšvārdā raksta: "Šī grāmata nesniedz slimību un ciešanu galīgo skaidrojumu, tā nevēršas pret ārstiem un viņu profesionālo kompetenci. Daudzos gadījumos tomēr ciešanu un sāpju iemesli var palikt neizskaidrojami, un medicīnai nebūtu jāpārkāpj cilvēka veselības vārdā savas zinātniskās robežas." Grāmatā ir skaidrots, kas tad īsti ir dēmoni, kuri jāizdzen. "Svētajos rakstos vienmēr tiek runāts par eņģeļiem un dēmoniem (ar to es īpaši vēlos norādīt uz sātanu) kā garīgām būtnēm, kas apveltītas ar gudrību, gribu, brīvību un neatlaidību. (..) Velnu (jeb sātanu) un citus dēmonus Dievs radīja ar labu dabu, bet tie kļuva ļauni savas vainas dēļ." G. Amorts norāda, ka "dēmons, iespējams, izmanto vienu cilvēku, lai piemeklētu ļoti plašu cilvēku grupu vai pat visu nāciju. Manuprāt, mūslaikos tādi bijuši Kārlis Markss, Hitlers un Staļins. Nacistu šausmu darbi, komunisma baismas, Staļina masveida slaktiņi sasniedza patiešām velnišķīgus apmērus." Tēvs Maksimiliāns Vai arī Latvijā strādā eksorcisti? Kad to pavaicāju Katoļu informācijas centrā, man ieteica sameklēt karmelītu mūku tēvu Maksimiliānu. Viņš ir atbraucis no Polijas un tagad dzīvo Rīgā. Priesterim Maksimiliānam laiks ir saplānots nedēļai uz priekšu. Vienam cilvēkam viņš velta līdz stundai - notiek kopīga lūgšana un saruna. Uz jautājumu "Kad sātans var iekļūt cilvēkā" viņš atbild: "Sātans nevar tik viegli iekļūt, ja cilvēks to liedz. Izņemot, gadījumos, ja cilvēks ir saskāries ar lielu ļaunumu un iegrimis tādās bēdās, ka, vēloties labāk būt miris nekā dzīvs, tādējādi nolād pats sevi." Priesteris nemin konkrētus gadījumus par cilvēkiem, kam palīdzējis, pat anonīmi ne, jo tas neesot atļauts. Taču piekrīt pastāstīt par dziedināšanu, - tad galvenais ir atrast slimības cēloni, lūgt Dievu, piedot citiem, un tad cilvēks atveseļojas. Sarunas laikā man šķita - daudzas atziņas, ko atgādina tēvs Maksimiliāns, varbūt līdzīgi formulētu psihologs. Bet priestera personības spēks izjūtams tā, it kā viņa acīm nepaliktu apslēpts ne visdziļākais otra sirdsapziņas stūrītis. Turklāt baznīcas telpā, kur viņš pieņem garīgu vai fizisku ciešanu māktus cilvēkus, nāk klāt kopējo lūgšanu iedarbība, un, pats svarīgākais - paļaušanās uz Dievu. Piedošanas lūgšana Tēvs Maksimiliāns stāsta: "Cilvēks atnāk, mēs kopā lūdzam Dievu, sarunājamies, mēģinot noskaidrot viņa ciešanu cēloni. Un no tā atkarīgs, ko darām tālāk - lūdzamies, viņš mācās piedot citiem, nožēlo grēkus." Priesteris izjautā apmeklētāju, vai dzīvo kristīgi, taujā par attiecībām ģimenē, un, ja secina, ka tur ir pārkāpumi, konflikti, tad vispirms palīdz tiekties izlabot, sakārtot šo jomu. Viņš saka - lielākā daļa cilvēku cieš tāpēc, ka nav piedevuši kādam un joprojām nes šīs jūtas sirdī. Naids vai sāpes ir saistītas ar aizvainojumu. Daudzi vēža slimnieki nav kaut ko piedevuši sev. Cilvēki, kas nepiedod arī citiem, mirst infarktu, jo sirds neiztur... Bailes, naids, sāpes, ko cilvēks atstāj sevī, rada lielus pārdzīvojumus, un šī spriedze arī veicina slimību. Lai taptu dziedināts, daudz pūļu jāvelta, lai samierinātos - ar Dievu, sevi, cilvēkiem. Svarīgi ir atkārtot "Piedošanas lūgšanu" diendienā vismaz mēnesi. Piedošana un samierināšanās ir labas zāles. Tēvs Maksimiliāns bilst, ka daudziem no tiem, kam iedevis "Piedošanas lūgšanas" tekstu, ir kļuvis vieglāk. Jo no viņiem ir aizgājuši ienaidnieki - kā izdomātie, tā neizdomātie. Tie ir pārstājuši būt, jo cilvēks ir piedevis. Bieži vien ļaudis, kas ierodas pie tēva Maksimiliāna pēc palīdzības, jūtoties it kā citu nolādēti. Ja par kādu ir izteikušies slikti paši tuvākie cilvēki - māte, tēvs un vecāki nekad nav vārdos apliecinājuši, ka mīl savu meitu vai dēlu, nav uzslavējuši "tu esi laba, skaista", šis cilvēks nekad nav saņēmis tuvinieku svētību. Tāda meitene nezina savu vērtību, tāpēc dzīvē būs pakļauta manipulācijām un izmantošanai. Priesteris tāpēc mudina lūgt svētību no Dieva un atgādina visiem kristiešiem: "Nenolādiet, bet svētiet! Tā ir katra kristieša misija: mācieties, kā svētību saņemt un kā to citiem dot. Sakiet saviem bērniem labus vārdus - pasakiet, ka lepojaties ar viņu! Bet, ja bērnu noniecina - "nu, kas no tāda iznāks, neviens tevi neprecēs" utt. - tā ir nolādēšana. Lai tā nedarbotos, bērnam ir jāpiedod, ir jāpasaka: es piedodu mammai, tēvam, brālim, māsai... Ja trūkst mīlestības, tad cilvēks neslieksies piedot - varbūt tā mazliet piedos, bet ne jau pašos sirds dziļumos." Par aizsardzību Ko tēvs Maksimiliāns dara, ja apmeklētājs stāsta par ļaunā gara iedarbību uz pašu vai tuvinieku? "Aicinu, lai tuvinās Jēzum, un tad ļaunais gars bēgs no viņiem," saka priesteris. "Mēs lūdzamies par cilvēka aizsardzību, lai ļaunums viņu neskar, aizliedzam ļaunajam garam iedarboties uz viņu. Bet protams, tad jāskatās, vai cilvēkam pašam nav vājā vieta, kur ļaunajam garam piekļūt. Ja zīlē kārtīs vai meklē gaišreģus un uzklausa dažādus pareģojumus, tad, tēlaini sakot, tādas darbības ir kā caurumi žogā, pa kuriem ļaunais iekļūst cilvēka teritorijā. Meklējam, kad un kā tie caurumi veidojušies, un mēģinām tos līmēt ciet." Karmelītu mūks uzskata, ka sarežģītas situācijas un smagas problēmas piedzīvo cilvēki, kuri paši nodarbojušies ar okultismu, maģiju, spiritismu vai citiem garīgās dzīves veidiem, kas nav saistīti ar reliģiju, bet ar kādām burvestībām. Tad vajadzīga atbrīvošanas lūgšana. Ja cilvēks uzskata, ka līdzās ir kāds skauģis, kas buras, apvārdo, nolād, bārsta kādas smiltis pie durvīm vai dara ko citu tamlīdzīgu, tad priesteris iesaka, kā ar to tikt galā: "Mudinu - neatdarot ļaunu ar ļaunu, nebaidoties, bet paklausot Jēzu Kristu, lūdzieties par saviem nelabvēļiem, svētiet un dariet labu tiem!" Krusts kļūs vieglāks Tēvs Maksimiliāns māca cilvēkam pazīt savu krustu. Viņš liek to uzzīmēt un ierakstīt visu, ko katrs izjūt kā šīs dienas ciešanu nastu, piemēram: "Sāp galva - tas ir mans krusts, vīrs dzer un raizējos, ka bērni neklausa - tas ir mans krusts. Viss, kas tajā brīdī satrauc, - varbūt attiecības, varbūt eksāmeni, neveselība - ir jāpazīst un jāapzinās: tas šodien ir mans krusts, un man jāmācās to nest." Ja kādam sāp galva tāpēc, ka daudz darba, tad lai viņš ieraksta - mans krusts ir daudz strādāt, un nesot to, es slavēju Kristu! Ir arī tāda atkarība - darbaholisms, kad cilvēku iekšā kaut kas dzen - ātrāk, un jāpagūst vēl tas un tas! Bet jāatceras - darbam ir sešas dienas, bet septītajā - atpūta. Priesteris atgādina: "Kristus saka - ja vēlies iet ar mani, ņem savu krustu un nes katru dienu. Viņš nesaka - es paņemšu tavu krustu, un tev ciešanu nebūs. Jēzus rāda ceļu, un kad cilvēks mācās šo krustu nest, tas mainās. Rīt tas nebūs tik smags kā šodien, parīt varbūt kļūs vēl smagāks, pēc tam atkal taps vieglāks. Kristietis, kurš prot nest krustu, ir spēcīgs. Es runāju par to visu ar cilvēkiem un redzu, kā viņos atgriežas prieks, spēks." Tēvs Maksimiliāns māca ļaudīm lūgšanu, kura jāatkārto daudz reižu, slavējot Dievu un sakot pateicību par visu labo - par dzīves svētkiem, par tuvāko mīlestību, par rožu smaržu, par draugu uzticību. To izrunājot, cilvēkam it kā atveras acis un redz, ka ne jau ļaunums ir viņam visapkārt, bet gan ļoti daudz labā. Priesteris aicina vismaz nedēļu šai lūgšanai katru dienu veltīt ap 20 minūtēm: "Kad slavējam Dievu, velns bēg no mums; viņš nevēlas, lai redzam labo, viņš grib, lai esam kurli, akli, lai esam aizdomīgi cits pret citu, lai baidāmies; lai ļaudis ir sašķelti." Deviņu soļu dziedināšanas programma Jēzus dziedina savus mācekļus no pieķeršanās bagātībai, no iekārēm, autoritārisma, bailēm no nāves, no uztraukšanās, no bailēm, no neveiksmēm, no naida, no nepatikas un atriebības, no lepnības un no maldiem, - to atgādina Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu draudze savā interneta mājaslapā www.albertadraudze.lv, aicinot uz "Iekšējās dziedināšanas un atbrīvošanas lūgšanu tikšanos deviņu soļu programmā". Šīs tikšanās dievnamā notiek katra mēneša trešajā piektdienā. Astotais solis - "Emocionālā dziedināšana"- paredzēts 18. maijā. "Latvijas Avīze" |
