Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Vatikāna Radio intervija ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski
21.06.2012 pl. 14:20

Sarunājās Jānis Evertovskis

Pirms aptuveni gada Vatikānā viesojās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, šodien esat ieradies Jūs. Vai tas nozīmē, ka Latvijas Republika vēlas veidot ciešākas saites ar Svēto Krēslu?

Ministru prezidents V. Dombrovskis: Jāatzīst, ka Latvijas saites ar Svēto Krēslu vienmēr ir bijušas ciešas. Visi mūsu valsts prezidenti pēc neatkarības atjaunošanas ir apmeklējuši Vatikānu. Protams, arī man tas bija liels gods būt personiskā audiencē pie pāvesta un pārrunāt dažādus jautājumus, kas skar gan starptautisko situāciju un Latvijas un Vatikāna attiecības, gan Pasaules Jauniešu dienas, gan arī virkni citu jautājumu.

Cik lielu lomu Latvijas ārpolitikā spēlē pozitīvu darba attiecību uzturēšana ar Svēto Krēslu?

Ministru prezidents: Šeit jāsaka, ka šīs saiknes, protams, jāvērtē vairāk nekā tikai politiskās attiecības starp Latviju un Vatikānu. Mēs zinām, ka Svētais Krēsls pārstāv visu pasaules katoļu kopienu, kurā ietilpst arī ievērojama daļa no Latvijas kristiešiem. Vienlaikus Latvijā ir spēcīgas ekumeniskās tradīcijas, kas nozīmē, ka dažādu konfesiju kristieši strādā kopā dažādu jautājumu risināšanā. Tādējādi šajā gadījumā ļoti liela nozīme ir tai morālajai autoritātei, kas ir Svētajam Krēslam, lai rosinātu sabiedrību arī Latvijā domāt par morāles jautājumiem, par kristietības jautājumiem, un lai veicinātu virzību uz harmoniskāku sabiedrību.

Morāles jautājumi ir viens no šodienas izaicinājumiem. Kāda ir Latvijas valsts atbilde ne tikai ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ētiskajiem un morāles izaicinājumiem, piemēram, morālo vērtību nozīmes pārvērtēšanai mūsdienās?

Ministru prezidents: Šis bija viens no jautājumiem, ko es šodien audiences laikā pārrunāju ar pāvestu. Skatoties uz pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi eirozonas valstīs (krīzi, ko mēs Latvijā piedzīvojām 2008.-2009. gadā), ir jāsaprot, ka to jārisina ne tikai ar finanšu un ekonomiskajiem instrumentiem. Šai krīzei ir arī morālā dimensija, un vieni no būtiskiem soļiem krīzes pārvarēšanā ir atbildība un ilgtermiņa domāšana. Tās ir lietas, kas ir skaidri formulētas kristīgajā filozofijā un kristīgajā ētikā, un es domāju, ka šajā gadījumā Baznīcai būs nozīmīga loma šo vērtību nostiprināšanā. Tas ļaus nodrošināt arī stabilāku ekonomisko attīstību.

Ekonomiskās krīzes rezultātā daudzas ģimenes ir nonākušas pie nabadzības sliekšņa. Vai un kā Latvijas valsts palīdz sabiedriskajām organizācijām, tai skaitā Baznīcas organizācijām un draudzēm, kuras atbalsta trūcīgos iedzīvotājus?

Ministru prezidents: Jā, šī sadarbība ir pietiekami cieša. Te es gribētu arī uzsvērt, ka, piemēram, pagājušajā nedēļā Labklājības Ministre Viņķeles kundze tikās ar arhib. Zbigņevu Stankeviču, lai pārrunātu valsts un Baznīcas sadarbību šo jautājumu risināšanā, tai skaitā, lai apspriestu valsts atbalstu dažādām ne tikai Baznīcas, bet arī citu nevalstisko organizāciju organizētajām labdarībām un sociālajām aktivitātēm. Protams, lielā mērā šis jautājums ir saistīts arī ar pašvaldībām, jo valsts, pamatā, tomēr atbild par sociālās apdrošināšanas sistēmu, bet sociālā palīdzība lielā mērā ir pašvaldību rokās. Bez tam, mēs zinām, ka šī sadarbība starp Baznīcu un dažādām pašvaldībām notiek pietiekami dziļā līmenī. Te es gribētu uzsvērt, ka Latvija ir pateicīga pāvestam par viņa atbalstu un iedrošinājumu Latvijas tautai laikā, kad tā atveseļojas no krīzes. Jau 2009. gada nogalē viņš rakstīja, ka, veicinot cilvēka aicinājumu uz humānismu, kas ir atvērts garīgām vērtībām, aizsargājot cilvēka cieņu un atbilstot ilgspējīgas ekonomikas prasībām, Latvija noteikti kļūs par attīstības paraugu. Jāatzīst, ka zināmā mērā pāvesta vārdi jau tagad ir piepildījušies. Latvija starptautiski pašreiz tiek vērtēta kā piemērs sekmīgai krīzes pārvarēšanai. Mēs esam veikuši nepieciešamās strukturālās reformas, atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes un šobrīd Latvijā ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

Latvijā nesen norisinājās Baltijas praida pasākumi. Ko ir darījusi valdība, lai nodrošinātu stabilu ģimenes vērtību saglabāšanu mūsu valstī, kas ir ikvienas nācijas izdzīvošanas pamatā?

Ministru prezidents: Vispirms jāuzsver, ka Latvijas valsts ģimenes statusu ir nostiprinājusi Satversmē. Tās 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulības savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas Republikas Satversme paredz arī pulcēšanās brīvību. 103. pantā ir teikts, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Līdz ar to, no vienas puses, mēs esam skaidri nostiprinājuši ģimenes statusu Satversmē, no otras puses, protams, mums ir arī šī pulcēšanās brīvība. Tāpēc dažāda veida miermīlīgi pasākumi netiek aizliegti. Tajā pašā laikā mums ir jādomā arī par pietiekami sarežģīto demogrāfisko situāciju Latvijā. Šajā sakarā ir apstiprinātas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam, kur tiek likts uzsvars arī uz šo ģimenes kā institūcijas attīstību un uz dzimstības veicināšanas pasākumu atbalstu. Varētu teikt, ka šobrīd Latvijai ir divi būtiskākie izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā, proti, stabilas un ilgspējīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšana, kur mēs jau daudz esam paveikuši, un demogrāfiskās situācijas uzlabošana, nodrošinot tautas ataudzi. Tādēļ šeit ģimenes vērtību nostiprināšanai būs ļoti nozīmīga loma.

Tiekoties ar Benediktu XVI, Jūs runājāt par Pasaules Jauniešu dienu rīkošanu Latvijā. Cik tālu šī lieta ir izvirzījusies?

Ministru prezidents: Audiences laikā ar pāvestu es uzsvēru Latvijas aicinājumu jeb pieteikumu rīkot Pasaules Jauniešu dienas 2015. gadā Latvijā. Mēs zinām, ka tā ir arhib. Zbigņeva Stankeviča ideja. Viņš bija tas, kurš gribēja pieteikt Latvijas kandidatūru. Šo jautājumu mēs ar arhibīskapu esam pārrunājuši un esam solījuši atbalstu šim pasākumam. Piekrišanu ir paudušas arī pārējās tradicionālās kristīgās konfesijas. Tāpēc šodienas audience pie pāvesta bija laba izdevība vēlreiz norādīt uz Latvijas kandidatūru un uzsvērt arī uz, mūsuprāt, tām priekšrocībām, kas ir Latvijai, kandidējot uz Pasaules Jauniešu dienu organizēšanu. Tas bija viens no praktiskiem jautājumiem, ko, tiekoties ar pāvestu, vēlējāmies izrunāt. Mēs vēlējāmies atbalstīt katoļu Baznīcas Latvijā iniciatīvu šajā jautājumā. Kāpēc būtu lietderīgi šādas Pasaules Jauniešu dienas rīkot Latvijā? Te varam runāt par vairākiem aspektiem. Pirmkārt, šāds pasākums pirmo reizi notiktu postpadomju telpā, kur savulaik padomju okupācijas režīms ir daudz darījis, lai reliģiju lielā mērā iznīcinātu. Otrkārt, Latvija ir pazīstama ar spēcīgām ekumeniskajām tradīcijām, līdz ar to, var rēķināties arī ar citu konfesiju atbalstu. Treškārt, 2015. gadā aprit 800 gadi kopš pāvests Inocents III nosauca tā laika Livoniju par „Terra Mariana” jeb Māras zemi. 

Pilnu interviju lasiet Radiovaticana.org