Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Vilhelms Lapelis: Lai vērtē Dievs un cilvēki
02.07.2012 pl. 11:46

Daina Meistere

30. jūnijā Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē notika Svētā Mise, kurā V.Lapelis pateicās Dievam par svētību savā kalpošanā un cilvēkiem, kas bijuši kopā ar viņu, kamēr viņs kalpoja kā bīskaps Liepājas diecēzē. Šo notikumu gaitā bīskaps sniedza arī nelielu interviju laikrakstam "Kurzemes Vārds".

Kopējā labuma labad

Vilhelms Lapelis ir smaidīgs un atklāj, ka jūtas apmierināts un laimīgs. Savukārt tā sabiedrības daļa, kura viņu pazīst, kura zina gan viņa kalpošanu, gan līdzdarbību Katoļu pamatskolas darbā, izsaka izbrīnu: "Kas noticis, kāpēc bīskaps lūdz pāvestu Benediktu XVI atbrīvot viņu no amata pienākumiem?"

Vilhelms Lapelis neslēpj, ka iepriekš viņš nevienam par šo soli nebija teicis, jo gaidīja pāvesta atbildi. Tagad viņš paskaidro, ka pienācis pārdomu laiks, kas licis pārvērtēt padarīto un turpmāko ceļu.

 V.Lapelis piemin kādas personas atgādinājumu, kura, uzzinājusi par notikušo, atcerējusies, ka pirms daudziem gadiem viņš ir teicis, ka katram cilvēkam jāapzinās savas robežas un, ja viņš redz, ka vairs nevar īsti izpildīt savu pienākumu tā, kā viņam gribētos un kā vajadzētu, tad jābūt tik drosmīgam, jāatkāpjas un jādod vietu citam. "Jā, tāda bija mana pārliecība agrāk, un tā nav mainījusies," saka garīdznieks.

"Esmu vienpadsmit gadus darījis šo darbu. Cik labi – to lai vērtē Dievs un cilvēki," nu jau bijušais Liepājas diecēzes bīskaps saka, ka viņš daudz pārdomājis, izsvēris un sapratis, ka šī tomēr nav viņa īstā vieta. Bīskapam ir daudz darba, kas jādara vienam pašam. Un arī atbildība liela un nedalīta. 'Viss jātur vienās rokās, nav jau mums tādu darbinieku, kurus varētu algot un darbus dalīt. Pašam jānes  atbildība gan garīgā ziņā, gan par saimnieciskiem jautājumiem, par personālu," un vēl V.Lapelis atklāja, ka ļoti liela vieta viņa veicamajos pienākumos bijusi tā saucamajiem papīra darbiem, un tas nu gan viņam nekad nav paticis. "Tā nav mana stihija, bet kopējā labuma labā bija jāraksta atskaites un projekti, jāmeklē sponsori, kas palīdz skolai un diecēzei."

Skola kā oāze

Kad Vilhelms Lapelis atnācis uz Liepāju, Katoļu pamatskola, jau bija nodibināta. Tam svētību bija devis bīskaps Jānis Bulis. Skolā sākumā mācījās neliels skaits mazo liepājnieku, tagad tā kļuvusi par pamatskolu, un šai mācību iestādei ir sava vieta un nozīme pārējo pilsētas izglītības iestāžu vidū. To apmeklē ne tikai katoļticīgo ģimeņu atvases, te mācās gan kristīgu cilvēku atvases, gan bērni, kuru vecāku nav pievērsušies ticībai. V.Lapelis to raksturoja kā oāzi, kurā satiekas gan katoļi, gan citu konfesiju pārstāvji, gan neticīgie, kur katrs var pasmelt kaut ko no tās sirsnīgās gaisotnes, kas valda skolā. Par to liecina tas, ka vecāki ir gatavi maksāt par sava bērna mācībām, kaut netrūkst bezmaksas skolu.  Skolai ir laba slava. Tāpēc, uzzinot, ka bīskaps Vilhelms Lapelis atstāj amatu, daudzi cilvēki jautāja, kas notiks ar mācībām, tās darbiniekiem un visbeidzot, vai bērni nezaudēs šo vietu, kur izglītoties.

"Es runāju ar pagaidu Liepājas diecēzes vadītāju bīskapu Edvardu Pavlovski, kad viņš bija ieradies Liepājā un piedalījās garīdznieku sanāksmē, un viņš teica tā: "Mans pienākums ir noturēt visu vismaz tādā līmenī, kādā tas bijis līdz šim." Un tas skar visu – gan skolu, gan priesteru kalpošanu. Edvards Pavlovskis solīja neko nemainīt, lai viss normāli funkcionētu līdz jaunā bīskapa atnākšanai." Vilhelms Lapelis mierināja, ka uztraukumam nav pamata. Kaut darba daudz, vēl visi dokumenti jāsakārto, lai nodotu  pēctecim,  kamēr viņš vēl ir Liepājā, skolas telpās jāveic remontdarbi.

Dominikāņu dzīve

Vēl viens būtisks jautājums ir, ko tālāk darīs Lapeļa kungs. Viņš saka: "Atgriezīšos dominikāņu mūka dzīvē." Un pastāsta, ka jau kopš padomu laikiem viņam tuva mūka dzīve. "Toreiz nācās būt tikpat kā pagrīdē, jo bija padomju laiks. Bet tāds dzīves veids man ļoti patīk," paskaidroja V.Lapelis. "Jo tur tu esi kopienā, kas raksturīgi tieši dominikāņiem. Klosteris jau nav viesnīca, kur atnāk pārgulēt, tur kopīgs darbs darāms. Un ne tikai uz vietas jābūt, ir iespēja tikties ar cilvēkiem un doties misijās." Viņš velk paralēles, ka dominikāņu  kopienu var salīdzināt ar džeza orķestri. Protams, ka ir viens diriģents, bet katrs spēlētājs var izpausties individuāli. "Savulaik misijās esmu izbraukājis bezmaz visu Latviju – sevišķi Vidzemi un Kurzemi. Mēs, mūki, gājām skolās, tikāmies ar ticīgiem un neticīgiem cilvēkiem. Kalpot Dievam un tautai – tā ir mana sirdslieta, un to es arī darīšu."

V.Lapelis iecerējis uz kādu laiku atstāt ne tikai Liepāju, bet Latviju. Un dzīvot klosterī Polijā: "Man šobrīd noderīgs būtu pārdomu laiks, kad vairāk varēšu nodoties lūgšanai".

Iztika bez asumiem

Taču jebkurš lēmums atstāj pārdomas par to, kas bijis, kas padarīts. Par daudz ko V.Lapelis ir patiesi apmierināts. Par to, ka tik labi izdevies skolu izveidot, noturēt un neapstāties, iet laikam līdzi. Mācību darbs viņam pie sirds, jo kādu gadu esot skolā pat pedagoģijas novirziena klasē mācījies. Par to, kas mums šķiet pats par sevi saprotams, bet par ko daudzās citās pilsētas brīnoties. Proti, ka Liepājā tik labi satiek savā starpā daudzu konfesiju garīdznieki. V.Lapelis saka, ka viņš uzaicinājis citus pilsētas garīdzniekus uz pusdienām telpās Peldu ielā 15. Starp citu, tieši tajās istabās savulaik mitusi arhitekta Paula Makša Berči ģimene. Un tur valda tik pozitīva aura. Garīdznieki pārrunājuši dažādus jautājumus, arī par atšķirīgo, bet bez kādiem asumiem.

Tieši pēdējos desmit gados uzcelti vairāki dievnami, klosteris. Savukārt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas  diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers iedibināja lūgšanu brokastis, kur arī kopā pulcējas mūsu garīdzniecība. Tāpat visus draudzībā vieno Lieldienu Krusta ceļš un Ziemassvētku gaismas iedegšana. Tajā laikā pārdzīvoto V. Lapelis paņems sev līdzi no Liepājas laika. Tāpat gandarī izveidojusies sadarbība ne tikai starp konfesijām, bet arī ar pašvaldību, domē izveidota Reliģisko lietu komisija, kuras sēdēs tiekas dažādu konfesiju pārstāvji, lai pārrunātu svarīgus jautājumus, kas skar, piemēram, izglītību, sociālo aizsardzību…
Un, starp citu, Vilhelms Lapelis neizslēdz iespēju, ka viņš kādreiz atkal atgriezīsies Liepājā, ka būs arī trešā pārnākšana.

Kurzemes-vards.lv
Foto: Katedrale.lv

• Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)