Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Parastā liturģiskā laika 17. svētdiena (B gads)

Lasījums no Ķēniņu otrās grāmatas (2 Ķēn 4, 42-44)
Tajās dienās kāds cilvēks atnāca no Baāl-Šališas un atnesa Dieva vīram Elisejam maizi no ražas pirmajiem augļiem, divdesmit miežu maizes un svaigu labību savā maisiņā. Bet tas sacīja: “Dod ļaudīm, lai ēd.” Bet viņa kalps tam atbildēja: “Cik gan tā ir, ka es to celtu priekšā simts vīriem?”
Bet viņš atkārtoja: “Dod ļaudīm, lai viņi ēd. Jo tā saka Kungs: Viņi ēdīs un vēl atstās pārpalikumu.” Tad viņš to cēla tiem priekšā un viņi ēda un vēl atstāja pārpalikumu, kā Kungs bija sacījis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 145 (144)
Refrēns: Dievs uztur visu dzīvo.

Lai slavē Tevi, Kungs, visi Tavi darbi,
un lai Tavi svētie Tevi cildina!
Lai viņi stāsta par Tavas valstības slavu
un Tavu varenību lai sludina! R.

Visu acis uz Tevi raugās ar cerību,
un Tu viņiem uzturu dod īstajā laikā.
Tu labvēlībā atver savu roku
un paēdini visu, kas dzīvo. R.

Kungs ir taisnīgs visos savos ceļos
un svēts ir visos savos darbos.
Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc,
visiem, kas Viņu patiesi piesauc. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules efeziešiem (Ef 4, 1-6)
Brāļi, es, gūsteknis Kungā, jūs lūdzu, lai jūs dzīvotu tā aicinājuma cienīgi, kurā jūs esat aicināti, visā pazemībā un lēnprātībā, un izturībā paciešot mīlestībā cits citu. Centieties uzturēt gara vienību ar miera saitēm!
Viena ir Miesa, un viens ir Gars, tāpat kā arī jūs esat aicināti vienai cerībai, ko dod jūsu aicinājums. Viens ir Kungs, viena ticība, viena kristība. Viens ir Dievs un visu Tēvs, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū,
un Dievs ir apmeklējis savus ļaudis.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 1-15)
Tajā laikā Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tibērijas ezeram. Un Viņam sekoja liels ļaužu pulks, jo viņi bija redzējuši zīmes, ko Viņš darīja pie tiem, kas bija slimi.
Tad Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās tur kopā ar saviem mācekļiem. Bet jau tuvojās Pasha – jūdu svētki.
Kad Jēzus, pacēlis acis, ieraudzīja, ka pie Viņa nāk ļoti daudz ļaužu, Viņš sacīja Filipam: “Kur mēs nopirksim maizi, lai viņi paēstu?” Bet to Viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats zināja, ko darīs. Filips Viņam atbildēja: “Par divsimt denārijiem maizes nepietiks, lai katrs kaut nedaudz dabūtu.” Viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, Viņam sacīja: “Šeit ir zēns, kam ir piecas maizes un divas zivis. Bet kas tas ir tik daudziem?”
Tad Jēzus sacīja: “Lieciet ļaudīm apsēsties!” Bet tajā vietā bija daudz zāles. Tā viņi apsēdās – skaitā ap pieci tūkstoši vīriešu.
Tad Jēzus ņēma maizi un pateicies izdalīja tiem, kas bija apsēdušies, tāpat arī zivis, cik viņi gribēja. Un, kad tie paēda, Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Sa­lasiet pāri palikušās drupatas, lai nekas neaiziet bojā.” Un viņi salasīja un piepildīja divpadsmit grozus ar drupatām, kas no piecām miežu maizēm bija pāri palikušas tiem, kas ēda.
Kad šie ļaudis redzēja, ka Jēzus ir izdarījis brīnumu, viņi sacīja: “Tas patiešām ir pravietis, kas ir atnācis uz pasauli.” Bet Jēzus, noprazdams, ka tie grib nākt, lai Viņu ar varu ņemtu un ieceltu par ķēniņu, atkal viens pats uzkāpa kalnā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.