Jautājumi un atbildes  Kapēc ticības "gads"?

Šim Ticības gadam jau tagad ir visas sastāvdaļas, kas parasti tiek asociētas ar lieliem pasākumiem – atklāšanas un noslēguma svētki, kulminācijas brīži, tam speciāli izveidots logotips u.c. Vatikāns nebūs vienīgā vietā, kur notiks Ticības gadam veltītas aktivitātes. Ja viss labi veiksies, tad iesaistīsies arī vietējās Baznīcas ar saviem pasākumiem, saietiem, svinībām, kongresiem, izstādēm un visu pārējo, kas notiks šī sevišķā gada ietvarā.

Tomēr tematiskais gads vienmēr ir saistīts arī ar lielo notikumu risku. Tā ir problēma, kas bieži tiek pārrunāta saistībā ar Pasaules Jauniešu dienām. Šajā pasākumā tiekas tūkstoši cilvēku. Līdz ar to garīgums, daudzie ļaudis, mūzika un atmosfēra var likt mainīties cilvēkiem un viņu attieksmei. Taču pēc tam visi atgriežas mājās, savā ikdienas dzīvē, un ir grūti pārdzīvoto garīgumu pārlikt uz šejieni. Kaut kas līdzīgs var gadīties arī ar dažādiem atsevišķajiem pasākumiem, kas notiks ticības gada laikā.

Tā ir lietu daba, ka notikumi ir nozīmīgi to norises brīdī. Ticība un it sevišķi ikdienas ticība meklē kaut ko vairāk. Ticība sevī ietver laiku, liecību un tālāknodošanu. Ticība grib mainīt ticīgo cilvēku. Ar mirkļa garīgumu, lai cik skaists tas arī nebūtu, nepietiek. Ticības gads nevar kļūt par notikumu kolekciju.

Tad kādam ir jābūt ticības gadam?

Pāvests Benedikts XVI to īsumā pateica savā pagājušā gada 16. oktobra sprediķī, kad pasludināja šo gadu. Tobrīd viņš galvenokārt lietoja darbības vārdus – sniegt, vadīt, pastiprināt, dāvināt un, protams, sludināt. Lietojot viņa paša izmantoto vārdu, pāvests vēlas redzēt un dot impulsu visai Baznīcai. Nedaudz vēlāk tajā pašā dienā, lūgšanas Kunga eņģelis laikā, pāvests no jauna precizēja šī gada mērķi – tas nav, piemēram, Koncila kā tāda gadadienas atcere, bet gan atbalsts, pasludinājums. Tātad Ticības gadam ir jābūt kaut kam aktīvam, vēl labāk – tam jāatmodina ticības dinamiskums.

Arī kā notikums Ticības gads var sniegt nozīmīgu ieguldījumu. Atslēgas vārds ir „impulss”. Norises un tikšanās, izstādes un koncerti nesniedz risinājumu visiem uzdotajiem jautājumiem. Tomēr pasākumi var izgaismot jautājumus. Pasākumi ir ļoti noderīgi – tie palīdz kontekstualizēt tēmas.

Tātad Ticības gads ir turpinājums tam, ko Bīskapu Sinode vēlas paveikt oktobrī Vatikānā. Un tas ir turpinājums tam, ko var paveikt atmiņas par Vatikāna II koncilu – atjaunotnes atjaunojumu.

Priekš Baznīcas ir labi visu gadu pievērsties ticības sludināšanai mūsdienās un zināt, ka to dara visi. Tieši tā ir Ticības gada motivācija. Visam pārējam jānotiek tā, kā tas ir noticis līdz šim, ikdienas ritumā.

^{Radiovaticana.org}