Svinīgajā Svētā Misē, ko celebrēja V. E. bīskaps Jānis Bulis, piedalījās mariāņu tēvi no Viļāniem, arī citi priesteri.
Draudze pateicās Dievam par to, ka pasargājis šo dievnamu no iznīcības kara laikā; ka baznīca turpināja dzīvot skarbajos ateisma gados. Ticīgie aizlūdza arī par labdari Ludviku Voicehovsku, kura 1934. gadā mariāņu tēviem novēlēja zemes gabalu baznīcas celtniecībai; aizlūdza par priesteriem, kuri te kalpojuši un kalpo pašlaik.
Rēzekne šodien nav iedomājama bez šī baltā dievnama pilsētas centrā, bez baltajiem torņiem, kas paceļas pāri citām pilsētas ēkām...
Sāpju Dievmātes draudze saka paldies saviem priesteriem par lūgšanām, par to, ka Dievs viņiem devis šo svētnīcu — patvērumu dvēseles skumju un prieka brīžos. Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcu 1935. gadā sāka būvēt mariāņu tēvi. Baznīcas projekta autors bija arhitekts Pavlovs, bet darbus vadīja tēvs Juris Kārkle MIC. Zemi un naudu baznīcas celšanai ziedoja Dricānu draudzes prāvesta Jāzepa Voicehovska māsa Ludvika. Baznīcu uzcēla divu gadu laikā, un 1937. gada 6. decembrī to iesvētīja Latvijas mariāņu priors tēvs Benedikts Skrinda MIC, bet pilnībā celtniecība tika pabeigta 1939. gadā. Pašlaik Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze atrodas mariāņu aprūpē, funkcionē klosteris un arī draudze. Foto: foto.eks.lv | 
