Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Ziemassvētki - Kristus piedzimšana (Gads C) 

Vigīlijas Mise

(Šī Svētā Mise tiek svinēta 24. decembra vakarā
pirms vai pēc Ziemassvētku pirmajām vesperēm.)

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 62, 1-5)
Es neklusēšu Sionas dēļ un Jeruzalemes dēļ es nerimšos, kamēr viņas taisnība nenāks kā spožums un viņas pestīšana neiedegsies kā lāpa. Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību.
Un tu tiksi nosaukta jaunā vārdā, ko pasludinās Kunga mute.
Tu būsi slavas vainags Kunga rokā, karaļa kronis tava Dieva rokā. Par tevi vairs neteiks “atstātā”, nedz arī par tavu zemi “izpostītā”, bet tevi sauks “viņa man labpatīk”, un tavu zemi sauks “salaulātā”, jo tu esi iepatikusies Kungam un tava zeme būs salaulāta.
Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi; kā līgavainis priecājas par līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 89 (88)
Refrēns: Dieva žēlsirdību es slavēšu mūžam.

Ar savu izvēlēto Es esmu noslēdzis derību,
Es esmu zvērējis Dāvidam, savam kalpam:
“Uz mūžiem Es nostiprināšu tavu dzimumu
un tavu sēdekli celšu uz paaudžu paaudzēm.” R.

Svētīga ir tauta, kas prot gavilēt,
Kungs, viņi staigās Tava vaiga gaismā,
un ik dienas viņi līksmosies par Tavu vārdu,
Tavā taisnībā viņi tiks paaugstināti. R.

Viņš mani piesauks: “Tu esi mans Tēvs,
mans Dievs un manas pestīšanas klints.”
Savu žēlsirdību Es glabāšu viņam uz mūžiem,
un mana derība ar viņu būs droša. R.

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 13, 16-17.22-25)
Kad Pāvils nonāca Pizidijas Antiohijā, viņš, sinagogā piecēlies un ar roku pamājis klusēt, sacīja: “Klausieties, Izraēļa vīri un jūs, kas bīstaties Dieva! Izraēļa tautas Dievs izredzēja mūsu tēvus un svešumā, Ēģiptes zemē, padarīja viņus par lielu tautu, un ar spēcīgu roku izveda viņus no turienes. Vēlāk Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu un liecināja par viņu, sacīdams: “Es esmu atradis Dāvidu, Jesses dēlu, vīru pēc mana prāta, kas izpildīs visu, ko Es gribu.” No viņa pēcnācējiem saskaņā ar apsolījumu Dievs sūtīja Izraēlim Pestītāju Jēzu, pirms kura atnākšanas Jānis visai Izraēļa tautai sludināja grēku nožēlošanas kristību.
Savas gaitas beidzot, Jānis sacīja: “Par ko jūs mani uzskatāt? Es tas neesmu, bet, lūk, pēc manis nāk Tas, kuram es neesmu cienīgs no kājām atraisīt kurpes.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Rītdien tiks iznīcināts ļaunums zemes virsū
un pār mums valdīs pasaules Pestītājs.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 1-25)
Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla, cilmes grāmata. Ābrahamam dzima Īzāks, Īzākam dzima Jēkabs, Jēkabam dzima Jūda un viņa brāļi. Jūdam no Tamāras dzima Faress un Zara, Faresam dzima Esrons, Esronam dzima Arams, Aramam dzima Aminadabs, Aminadabam dzima Nāsons, Nāsonam dzima Salmons, Salmonam no Rahabes dzima Boozs. Boozam no Rutes dzima Obeds, Obe­dam dzima Jesse, Jessem dzima ķēniņš Dāvids.
Dāvidam dzima Salomons no tās, kas bija Ūrija sieva. Salomonam dzima Roboams, Roboamam dzima Abijs, Abijam dzima Azs, Azam dzima Jozafats, Jozafatam dzima Jorams, Joramam dzima Ozijs, Ozijam dzima Joatams, Joatamam dzima Ahazs, Ahazam dzima Ezehijs, Ezehijam dzima Manass, Manasam dzima Amons, Amonam dzima Josijs, Josijam Babilonas trimdā dzima Jehonijs un viņa brāļi.
Un pēc Babilonas trimdas Jehonijam dzima Salatiēls, Salatiēlam dzima Zorobabels, Zorobabelam dzima Abiuds, Abiudam dzima Eljakims, Eljakimam dzima Azors, Azoram dzima Sadoks, Sadokam dzima Ahims, Ahimam dzima Eliuds, Eliudam dzima Eleazars, Eleazaram dzima Matans, Matanam dzima Jēkabs. Bet Jēkabam dzima Jāzeps, Marijas vīrs, no kuras piedzima Jēzus, kas tiek saukts Kristus.
Tātad pavisam no Ābrahama līdz Dāvidam ir četrpadsmit paaudzes un no Dāvida līdz Babilonas trimdai četrpadsmit paaudzes, un no Babilonas trimdas līdz Kristum četrpadsmit paaudzes.
Ar Jēzus Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa Māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, pirms viņi sanāca kopā, izrādījās, ka viņa ir mātes cerībās no Svētā Gara. Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja viņu klusām atstāt. Bet, kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā dzimis, Tas ir no Svētā Gara. Un viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.”
Bet tas viss notika, lai piepildītos, ko Kungs bija runājis caur pravieti, sakot: “Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu un Viņu nosauks vārdā Emanuēls,” – kas tulkojumā ir “Dievs ar mums”.
Uzmodies no miega, Jāzeps izdarīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu. Un viņš to nepazina, kamēr viņa dzemdēja Dēlu, kuru viņš nosauca vārdā Jēzus. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Vai īsāk: Mt 1, 18-25


Pusnakts Mise

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 9, 1-3.5-6)
Tauta, kas staigāja tumsībā, ieraudzīja lielu gaismu; tiem, kas mīt nāves ēnas valstībā, uzausa gaisma. Tu vairoji līksmību, Tu devi lielu prieku. Viņi priecājās Tavā priekšā, kā priecājas pļaujas laikā un kā līksmojas, sadalot laupījumu. Jo Tu salauzi viņas smago jūgu un nūju uz viņas pleciem, un viņas vajātāja zizli tāpat kā Madiāna sakāves dienā.
Jo mums ir dzimis bērns, mums dēls ir dots; uz viņa pleciem gulstas vara, un viņš tiks saukts vārdā “brīnišķais padomdevējs, varenais Dievs, mūžības Tēvs, miera Valdnieks”.
Viņa valstība būs liela, un mieram nebūs robežu pār Dāvida troni un viņa valsti, kuru viņš nostiprinās un darīs spēcīgu ar taisnību un likumību no šī laika un mūžam. To izdarīs debespulku Kunga dedzīgā mīlestība. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 96 (95)
Refrēns: Šodien mums ir dzimis Pestītājs!

Dziediet Kungam jaunu dziesmu,
dziediet Kungam, visa zeme!
Dziediet Kungam, teiciet Viņa vārdu,
Viņa pestīšanu sludiniet no dienas dienā! R.

Teiciet Viņa godu pagānu ļaudīm,
visām tautām – Viņa brīnišķos darbus!
Sakiet pagānu ļaudīm:
“Kungs ir Valdnieks!”
Viņš tiesās tautas pēc patiesības. R.

Lai priecājas debesis un gavilē zeme,
lai šalc jūra un viss, kas to piepilda,
lai līksmo lauki un viss, kas tur mājo,
it visi meža koki lai gavilē R.

Kunga vaiga priekšā, jo Viņš tuvojas,
jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi.
Pasauli Viņš tiesās pēc taisnības
un tautas – savā patiesībā. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules Titam (Tit 2, 11-14)
Ir parādījusies Dieva žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, mūs audzinādama, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, apdomīgi, taisnīgi un dievbijīgi dzīvotu šajā pasaulē, gaidot, kad piepildīsies svētā cerība un parādīsies lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godība.
Viņš ir atdevis par mums pats sevi, lai mūs at­pestītu no ikvienas netaisnības un šķīstītu par sev pieņemamu tautu, centīgu labos darbos. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Es jums pasludinu lielu prieku:
šodien jums ir piedzimis Pestītājs,
kas ir Kristus, Kungs!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 1-14)
Tajās dienās nāca ķeizara Augusta pavēle sarakstīt visu valsti. Tā bija pirmā sarakstīšana, Kirēnijam pārvaldot Sīriju. Un visi gāja pierakstīties katrs savā pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, devās uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija mātes cerībās.
Kamēr viņi tur atradās, Marijai pienāca laiks dzemdēt. Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, ietina Viņu drēbītēs un noguldīja silē, jo mājvietā viņiem nebija, kur apmesties.
Tajā pašā apvidū bija gani, kas palika nomodā un naktī sargāja savu ganāmpulku. Un Kunga eņģelis no­stājās pie viņiem, un viņus apspīdēja Kunga godība. Gani ļoti izbijās. Bet eņģelis viņiem sacīja: “Nebīstieties! Jo, redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm: šodien Dāvida pilsētā jums ir piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs. Un šī būs jums zīme: jūs atradīsiet drēbītēs ietītu un silē guldītu Bērnu.”
Un pēkšņi eņģelim pievienojās neskaitāmi debespulki, kas slavēja Dievu un sacīja: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes labas gribas cil­vēkiem!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Rītausmas  Mise

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 62, 11-12)
Redzi, Kungs pasludina visām zemes robežām: “Sakiet Sionas meitai: lūk, tava pestīšana tuvojas, lūk, viņa atalgojums nāk viņam līdzi, un viņa atlīdzība ir viņa priekšā. Un viņus nosauks par svēto tautu, Kunga atpestītajiem; bet tevi sauks “meklētā”, “neatstātā pilsēta”.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 97 (96)
Refrēns: Šodien pār mums atspīd Dieva gaisma.

Kungs ir Valdnieks!
Lai gavilē zeme, lai priecājas daudzās salas!
Debesis sludina Viņa taisnību,
un visas tautas redz Viņa godību. R.

Taisnīgajiem uzaust gaisma,
sirdī skaidrajiem – līksmība.
Taisnīgie, līksmojiet Kungā
un teiciet Viņa svētuma piemiņu! R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules Titam (Tit 3, 4-7)
Kad parādījās Dieva, mūsu Pestītāja, labvēlība un mīlestība pret cilvēkiem, Viņš mūs izpestīja nevis taisnīgo darbu dēļ, ko bijām darījuši, bet gan savas žēlsirdības dēļ ar atdzimšanas un atjaunošanās ūdeni Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi izlēja pār mums caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai, Viņa žēlastībā attaisnoti, mēs saskaņā ar cerību kļūtu mūžīgās dzīves mantinieki. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Gods Dievam augstībā
un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 15-20)
Kad eņģeļi bija atgriezušies Debesīs, gani savā starpā sāka runāt: “Aiziesim uz Betlēmi un paskatī­simies, kas ir noticis un ko Kungs ir mums pa­sludinājis!” Un viņi steigšus gāja un atrada Mariju, Jāzepu un silē noguldītu Bērniņu. Ieraudzījuši viņi pastāstīja to, kas viņiem bija sacīts par šo Bērnu.
Un visi, kas dzirdēja, brīnījās par to, ko gani viņiem stāstīja. Bet Marija paturēja prātā visus šos vārdus, pārdomādama tos savā sirdī.
Bet gani atgriezās atpakaļ, teikdami un slavēdami Dievu par visu redzēto un dzirdēto, kā tas viņiem bija sludināts. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Dienas Mise

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 52, 7-10)
Cik patīkami ir kalnos vēstneša soļi, kas sludina mieru, nes labas vēstis, dod pestīšanas ziņu un saka Sionai: “Tavs Dievs ir sācis valdīt!”
Tavu sargu balss: viņi paceļ balsi, viņi kopā gavilē, jo paši savām acīm redz Kungu atgriežamies Sionā.
Priecājieties un līksmojiet jūs, Jeruzalemes sagrautie mūri, jo Kungs ir iepriecinājis savu tautu, atpircis Jeruzalemi.
Kungs ir atrotījis savu svēto roku visu tautu acu priekšā; un visas zemes malas ieraudzīs mūsu Dieva pestīšanu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 98 (97)
Refrēns: Zeme ieraudzīja savu Pestītāju.

Dziediet Kungam jaunu dziesmu,
jo Viņš ir veicis brīnumdarbus!
Viņam uzvaru nesa Viņa labā roka,
Viņa roka, kas ir svēta. R.

Savu pestīšanu Kungs ir darījis zināmu,
tautu priekšā atklājis savu taisnību.
Viņš ir atcerējies savu labvēlību
un savu uzticību Izraēļa namam. R.

Visas zemes malas redzēja
mūsu Dieva pestīšanu.
Gavilējiet Dievam, visa zeme,
priecājieties, līksmojiet un dziediet! R.

Dziediet Kungam, cītarai skanot,
skanot cītarai un dziesmu vārdiem,
stabulēm skanot un raga balsij,
līksmojiet Kunga, Karaļa, priekšā! R.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 1, 1-6)
Daudzkārt un daudzējādi Dievs ir senāk runājis uz mūsu tēviem caur praviešiem. Beidzot, šajās dienās, Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku un caur ko Viņš arī pasauli ir radījis. Tas, būdams Dieva godības atspulgs un būtības attēls un uzturēdams visu ar savu spēcīgo Vārdu, ir šķīstījis mūs no grēkiem un ap­sēdies augstībā pie Majestātes labās rokas.
Viņš ir kļuvis tik pārāks par eņģeļiem, cik pārāks ir vārds, ko Viņš saņēmis mantojumā. Jo kuram gan no eņģeļiem Dievs ir kādreiz teicis: “Tu esi mans Dēls, šodien Es Tevi dzemdināju,” – vai atkal: “Es būšu Viņam par Tēvu, un Viņš būs man par Dēlu”? Un, kad Viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, Viņš saka: “Un visi Dieva eņģeļi lai Viņu pielūdz!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Svēta diena ir atspīdējusi pār mums,
nāciet, tautas, un pielūdziet Kungu,
jo spoža gaisma ir šodien nolijusi pār zemi!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 1-18)
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies, kas vien ir radies.
Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca.
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.
Bija patiesā gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kad tā ienāk pasaulē. Vārds bija pasaulē, un pasaule caur Viņu ir radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem – tiem, kas Viņa vārdā tic, kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva ir dzimuši.
Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums, pilns žēlastības un patiesības; un mēs redzējām Viņa godību, Viendzimušā godību, kas ir no Tēva.
Jānis liecina par Viņu un skaļi sauc, teikdams: “Viņš ir Tas, par kuru es sacīju: Tas, kas nāks pēc manis, par mani ir augstāks, jo Viņš bija pirms manis.”
No Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības. Jo Likums tika dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nāca caur Jēzu Kristu.
Dievu neviens nekad nav redzējis. Viendzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, pats ir To atklājis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Vai īsāk: Jņ 1, 1-5.9-14