Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Lūgšana, kas aizsniedz Dievu
19.02.2013 pl. 08:03

Tulkoja I.Laiva, M.Lotaņuka

Priestera Jaceka Salija OP komentārs Gavēņa laikam. (19.02.2013)

"Lūdzoties neesiet daudzrunīgi kā pagāni. Viņi domā, ka savas daudzrunības dēļ tiks uzklausīti." (Mt 6, 7)

Šoreiz es jau pašā sākumā gribu uzsvērt to, ko mums šajos Jēzus vārdos nevajadzētu pārprast. Nav ne mazāko šaubu, ka Jēzus negrib mūs atrunāt no garas un pacietīgas lūgšanas. Viņš taču pats naktīm ilgi lūdzās un mūs daudzkārt ir mācījis, ka lūgšanā ir jābūt izturīgiem. Vienu no līdzībām, ko Jēzus saka par lūgšanu, evaņģēlists iesāk ar sekojošiem vārdiem: „Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt.”

Ko tad īsti nozīmē daudzrunība lūgšanā, par kuru Jēzus mūs brīdina? „Viņi domā, ka savas daudzrunības dēļ tiks uzklausīti.” Īsi sakot, viņu lūgšana nenāk no mīlestības, un tajā nav paļāvības uz Dievu. Tādiem pļāpīgiem lūdzējiem parasti piemīt tāds maģisks domāšanas veids jeb neveselīga izpratne, ka lūgšanas vārdu daudzums pats par sevi uzliek Dievam pienākumu atbildēt un piešķirt prasīto.

Cilvēki ar tik pagānisku domāšanas veidu uzskata, ka par savām vajadzībām Dievu ir nepieciešams informēt. Bet Jēzus taču ir teicis: „Jūsu Tēvs, pirms jūs lūdzat Viņu, zina, kas jums vajadzīgs.” Lūgšanas dvēsele ir mīlestība. Tad lai mūsu lūgšana top par mūsu mīlestības izpausmi Dievam. Padomāsim par to, kā izskatās mūsu saruna ar cilvēku, kuru mīlam un kurš ir mums tuvs. Protams, ka sarunas laikā mēs izsakām arī vārdus, taču tam cilvēkam, kuru mīlam, mēs gribam dot daudz vairāk nekā vārdus vien – mēs viņam gribam dot sevi. Tas attiecas arī uz lūgšanu. Bet mana lūgšana tikai tad kļūs patiesa, kad tai sekos arī mani darbi, visa mana dzīves nostāja un visbeidzot es pats un mana pilnīga atdošanās Dievam.

Ja tā visa manai lūgšanai pietrūkst, tad var gadīties, ka šāda lūgšana vispār neaizsniedz Dievu. Ne jau tā iemesla dēļ, ka Dievs neklausītos vai ka vajadzētu lūgt skaļāk vai ilgāk. Lūgšana nesasniedz Dievu, ja cilvēka sirds ir nocietināta. Skaidrs, ka tādu lūgšanu Dievs dzird, bet no tās novēršas: „Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu arī jūsu skaitāmo lūgšanu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm. Mazgājieties, šķīstieties, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā!” (Jes 1,15).

Katedrāle.lv