Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Francisks – iejūtīgs, vienkāršs un dziļas ticības pāvests no Latīņamerikas
16.03.2013 pl. 11:21
Trešdienas, 13. marta vakarā, Romā valdīja liels saviļņojums. Pēc balto dūmu pacelšanās no Siksta kapelas skursteņa, cilvēki straumēm plūda uz Svētā Pētera laukumu, lai, neskatoties uz slapjo laiku, dzirdētu prieka pilno paziņojumu Habemus Papam un pirmo reizi tiktos ar jauno pāvestu.

Plkst. 20.22, pēc Romas laika, uz Svētā Pētera bazilikas balkona iznāca 76 gadus vecais argentīniešu kardināls Horhe Mario Bergoljo. Kopš šī brīža viņu visi sauks par Francisku. Tā ir pirmā reize, kad pāvests pieņem Franciska vārdu. Tā ir pirmā reize, kad šajā amatā tiek ievēlēts jezuītu ordeņa loceklis. Tā ir pirmā reize, kad Romas katolisko Baznīcu vadīs Apustuļa Pētera pēctecis no Amerikas kontinenta. Visbeidzot, tā ir pirmā reize, kad jau pie pirmās tikšanās ar saviem ticīgajiem Svētais tēvs pazemīgi noliecas tautas priekšā un aicina par viņu lūgties.

Horhe Mario Bergoljo līdz šim bija Buenosairesas arhibīskaps, Argentīnā dzīvojošo austrumu rita ticīgo un to, kuriem nav sava rita bīskapa, ordinārijs. Viņš ir dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāliešu ieceļotāju ģimenē, kurā bija pieci bērni. Tēvs Mario bija dzelzceļa nozares darbinieks, bet māte Redžina Sivori – mājsaimniece. Horhe sākumā ieguva ķīmijas inženiera izglītību, bet pēc tam izvēlējās priesterības ceļu. 1958. gadā viņš iestājās jezuītu ordenī, Čīlē studēja humanitārās zinātnes, bet savā dzimtajā Argentīnā – filozofiju un teoloģiju. 1969. gada 13. decembrī Bergoljo iesvētīts par priesteri, bet 1973. gada 22. aprīlī salika mūža svētsolījumus jezuītu ordenī. Strādāja kā augstskolas docētājs, noviču audzinātājs, rektors un draudzes prāvests. 1986. gadā ieradās Vācijā, lai pabeigtu savu doktorāta darbu. Pēc tam kalpoja kā garīgais vadītājs un biktstēvs.

1992. gada 20. maijā svētīgais pāvests Jānis Pāvils II priesteri Horhi Mario Bergoljo nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu. Tā paša gada 27. jūnijā viņš tika konsekrēts par bīskapu. 1997. gadā viņu nominēja par Buenosairesas koadjutorarhibīskapu, bet pēc nepilna gada – par arhibīskapu. Tādā veidā viņš kļuva par Argentīnas primasu. 2001. gada 21. februārī Jānis Pāvils II viņam piešķīra kardināla titulu. Kardināls Bergoljo piedalījās 2005. gada konklāvā, kad par pāvestu tika ievēlēts Benedikts XVI. Viņš ir vairāku kongregāciju un Pontifikālās Ģimenes padomes loceklis. No 2005. gada līdz 2011. gadam bija Argentīnas Bīskapu konferences prezidents. Viņš ir arī desmit grāmatu autors.

Jaunais pāvests Francisks ir pazīstams ar savu vienkāršo dzīves veidu. Buenosairesā viņš dzīvoja mazā dzīvoklītī, pārvietojās nevis ar mašīnu, bet ar metro un autobusiem. Nedēļas nogales pavadīja nabadzīgajās draudzēs. Kopā ar priesteriem apmeklēja lielpilsētas graustu rajonus un, sadarbībā ar Caritas, sniedza trūkumcietējiem konkrētu materiālo palīdzību. Ne velti viņu dēvēja par „nabagu kardinālu”. Šis lēnprātīgais vīrs stingri nosodīja korupciju un atmaskoja dažādas ideoloģijas. Vienā no savām retajām intervijām viņš sacīja: „Kur ir elkdievība, tur tiek atmests Dievs, tiek atmesta cilvēka cieņa.” Kādā homīlijā viņš atgādināja, ka spēku būt īstiem kristiešiem mēs rodam nevis paši sevī, bet to mums dod Kristus. Vienkāršs, pieticīgs, cilvēkiem tuvs, daudzpusīgi izglītots un izlēmīgs – tā dažos vārdos var raksturot jauno pāvestu Francisku.

Radiovaticana.org
Foto: News.va