Jo sakāpinātāks gaidīšanas moments, jo lielāks prieks par sagaidīto. Sede vacante (laiks, kad ir vakants bīskapa sēdeklis) palīdz novērtēt bīskapa institūciju un konkrēto personu, redzot, ka bez bīskapa nav labāk un šī amata pildītājs ir ļoti vajadzīgs. Kad bīskapa nav, tad var labāk saprast, cik viņš bija vērtīgs, kad bija. Piemēram, cilvēki nevērtē maizi tad, kad tās ir pa pilnam, bet tad, kad tās trūkst, rodas īstā sapratne par maizes vērtību. Šajā gadījumā es nedomāju, ka tas ir kāds milzīgs zaudējums, par ko vajadzētu ļoti uztraukties, jo ne gaidīšana, ne bīskapa trūkums nav nekāds ļaunums. Labāk ir ilgāk pagaidīt un sagaidīt labu bīskapu. Ļausim tiem, kuri par to rūpējas, strādāt pie šī jautājuma un nepārsteigties. Lai neiznāk sastrēbt karstu. Tāpēc arī varbūt Dievs visus apstākļus tā virza, lai lēmums nebūtu sasteigts, bet pārdomāts. Lai varētu atrast visattiecīgāko, vislabāko un vissvētāko. Tagad ir laiks lūgšanai un pārdomām, tas nav tukšas gaidīšanas laiks. Tas, ka šobrīd vēl Liepājas diecēzē nav bīskapa, var būt aicinājums uzdot jautājumu sev – ko es daru šī jautājuma labā? Lai šajā satraukuma, nemiera un gaidu pilnajā laikā sadzirdam šo Kristus sveicienu mums Lieldienās: „Miers jums!” Lai sirdīs ir miers, redzot, ka nav, par ko uztraukties, jo pats galvenais jau ir noticis – Kristus ir augšāmcēlies! "Nāc" Foto: Katedrāle.lv |