"Esam šodien šeit sanākuši, lai turpinātu svinēt Kristus augšāmcelšanos, kā arī, lai pieminētu bīskapu Sloskānu, kurš 18. aprīlī 1981. gadā piedzima debesīs. Tieši šis datums, ja godināmo bīskapu atzīs par svēto, būs viņa diena Baznīcas kalendārā," dievkalpojuma sākumā klātesošiem sacīja pr. A. M. Jerumanis. Sprediķī priesteris Andris Jerumanis apcerēja Kristus sacītos vārdus: “Neviens nevar nākt pie manis, ja Tēvs, kas mani ir sūtījis, viņu neatved." "Šie vārdi nozīmē, ka Dievam pieder iniciatīva!" skaidroja priesteris. Dievs ir tas, kurš nemitīgi klauvē pie mūsu durvīm. Mēs nedzirdam viņa balsi, tāpēc, ka neesam uzmanīgi, mūsos ir liels troksnis, kas noslāpē Dieva balsi vai arī mums nav vairs spēka tās durvis atvērt. Mēs zināmā mēra esam aizmiguši un domājam, ka var iztikt bez Dieva. Esam aizņemti ar darbu un steigu, un garīgām lietām vairs neatliek laika. Mūsu sirds nav brīva. Mēs tik daudz esam saņēmuši no Dieva un būtu vērts pārdomāt, kuras ir tās primārās vērtības. "Lai mūs nepārņemtu pasaulīgais gars," noslēgumā atgādināja pr. A. Jerumanis, "ir jālūdzas un jāizkopj sava garīgā dzīve. Dievs ar mums katru grib izdarīt to, ko Viņš izdarīja ar bīskapu Sloskānu – mūs pārveidot." Pēc Svētās Mises visi klātesošie devās pie bīskapa Sloskāna kapa, lai kopīgi lūgtos. Tad sekoja Lugano Teoloģijas fakultātes profesora Andra Jerumaņa konference par godināmo bīskapu, kas notika Aglonas bazilikas Baltajā zālē. Konferencē profesors izcēla bīskapa personību un uzsvēra, ka Ticības gadā ir vērts pārdomāt par Boļeslavu Sloskānu, jo viņš bija ticības liecinieks. "Bīskaps Sloskāns bija spoža Dieva gaisma tā laika tautiešiem. Daudzi toreiz zināja, ka svētais ir starp viņiem. Pāvests Pijs XI aicināja viņu licināt Eiropā par to, kas bija noticis un kam viņš bija liecinieks. Kad bīskaps ieradās Lizjē, viņu jau toreiz uztvēra kā ticības liecinieku, kā mocekli un svēto. Dzīves laikā viņu jau sauca par svēto. Šo atmiņu Padomju Savienības režīms mēģināja izdzēst, jo visi baidījās no bīskapa Sloskāna. Viņš bija balss Rietumos, kas iestājās par visiem kristiešiem, kas bija vajāti Padomju Savienībā. Bīskapa svētuma slava auga arī cietumā Solovkos un Sibīrījā. Šodien daudzi ir aizmirsuši, kas bija bīskaps Sloskāns, jo tā ir viena daļa, kas mums tika nozagta, un tagad tā ir jāatgūst atpakaļ," teica Andris Jerumanis. Mums ir pienākums viņu neaizmirst, un liecināt par viņu nākamajām paaudzēm, jo bīskaps bija izcila personība. Boļeslavs Sloskāns ir godināmais un tas nozīmē, ka Baznīca atzīst divas lietas: pirmkārt, ka viņa dzīves laikā bīskapam bija svētuma slava, otrkārt - viņš bija svēts cilvēks tikumīgā līmenī. Prof. Jerumanis konferencē atklāja, ka ar godināmā bīskapa aizbildniecību ir saņemtas vairākas žēlastības. Ir notikuši arī brīnumu, kurus tagad cenšas izprast zinātniskajā līmenī. Ko Dievs mums parādīja caur bīskapu Sloskānu, jautāja profesors? Pirmkārt, uzticību vajāšanu laikā. Otrkārt, gatavība atdot savu dzīvību kā labais gans par avīm. Treškārt - viņš bija piedošanas paraugs. Lūk, trīs aspekti, ar kuriem bīskaps Sloskāns izceļas un var mūs iedvesmot. Noslēgumā Andris Jerumanis informēja par vēl dažiem pasākumiem, kas notiks šogad, kad tiek atzīmēta bīskapa Sloskāna 120. dzimšanas gadadiena: Rīgas Katoļu ģimnāzijā notiks starptautiska konference, Katoļu ģimnāzijā tiks atvērts arī muzejs bīskapam Sloskānam un visiem vajātiem priesteriem, notiks svētceļojums uz Solovku salām no 19. - 26. augustam, kur ieslodzījumā bija bīskaps Sloskāns. Savukārt 16. oktobrī Eiropas Parlamentā bīskapa Sloskāna piemiņai tiks demonstrēta filma. Katedrāle.lv | 
