Francisks iecēla svēto kārtā Antonio Primaldo un viņa biedrus, piecpadsmitā gadsimta mocekļus, kā arī Lauru Montoja Upegvi (1874-1949) no Kolumbijas un Mariju Gvadalupe Garsiju Savalu (1878-1963) no Meksikas, kuras divdesmitā gadsimta pirmajā pusē pašaizliedzīgi kalpoja slimniekiem un trūkumcietējiem. Viņas ir reliģisku kongregāciju dibinātājas. Astoņi simti mocekļi atdeva savas dzīvības par ticību Kristum XV gadsimta beigās.
1480. gada augustā turku musulmaņi okupēja Otranto pilsētu, Itālijas dienvidos. Iebrucēji apcietināja visus vīriešus no piecpadsmit gadu vecuma, pieprasot pāriet islāma ticība. Tad namdaris Antonio Primaldo visas grupas vārdā paziņoja, ka labāk mirt nekā atteikties no savas ticības. Viņš pirmais atdeva dzīvību par Kristu. Pēc tam galvas tika nocirstas arī pārējiem. Ekzekūcija notika pakalna virsotnē. Mocekļu mirstīgās atliekas netika aiztiktas veselu gadu, kamēr kristiešiem izdevās atbrīvot pilsētu no turku uzbrucējiem. Otranto iedzīvotāji spontāni sāka viņus godināt kā svētos. XVIII gadsimta vidū, 1771. gadā, pāvests Klemens XII atjaunoja no senseniem laikiem esošo svētuma kultu. 1980. gada 5. oktobrī svētīgais Jānis Pāvils II apmeklēja Otranto, lai atzīmētu Antonio Primaldo un viņa biedru moceklības 500. gadskārtu. 2007. gadā Benedikts XVI parakstīja dekrētu, apstiprinot kristīgo laju moceklību. 2011. gadā Kononizācijas kongregācijas ārstu komisija, pēc ilgas un rūpīgas izpētes, apstiprināja kādas sievietes izdziedināšanu caur Otranto mocekļu aizbildniecību. Viņai bija vēža slimība pēdējā stadijā. 2012. gada 20. decembrī Benedikts XVI atļāva kongregācijai publicēt dekrētu par brīnuma autentiskumu, bet šī gada 11. februārī paziņoja, ka kanonizācijas svinības notiks 12. maijā.
„Kur viņi ņēma spēkus būt uzticīgiem līdz galam? – jautāja Francisks. – Tieši ticībā, kas palīdz skatīties tālāk pār mūsu cilvēciskajiem ierobežojumiem un šīs zemes dzīves robežām. Ticība palīdz kontemplēt «atvērtās debesis», kā to saka svētais Stefans, kā arī Jēzu Kristu, kas sēž pie Tēva labās rokas. Dārgie draugi, stiprināsim mums dāvāto ticību, atjaunosim savu uzticību Kungam, īpaši grūtību un pārbaudījumu brīžos. Godinot Otranto mocekļus, lūgsim Dievu, lai palīdz visiem kristiešiem, it īpaši tiem, kuri šodien cieš vardarbību un vajāšanas. Lai viņi spētu saglabāt uzticību un ļaunumam atbildētu ar labo” – piebilda pāvests.
Francisks pasludināja par svētām arī divas svētīgās, kuras dzīvoja XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā. Kolumbiešu māsa Laura Montoja Upegvi nodibināja Bezvainīgās Marijas misionāru un svētās Katrīnas no Sjēnas māsu kongregāciju. Viņa bija Kolumbijas iezemiešu apustule un mistiķe, kura kontemplēja Dieva atspulgu dabā, īpaši skaistajos Andu kalnu mežos.
Savukārt meksikāņu māsa Marija Gvadalupe Garsija Savala nodibināja svētās Marijas Margaritas un Nabadzīgo kalpoņu kongregāciju. 23 gadu vecumā viņa saderinājās, bet, sajutusi Kunga aicinājumu, atteicās no ģimenes dzīves. Marija Gvadalupe strādāja vietējā slimnīcā, aprūpējot visnabadzīgākos un slimniekus. Ar sava bikstēva atbalstu, nodibināja māsu kongregāciju. Dievkalpojuma noslēgumā pāvests aicināja veltīt lielāku uzmanību dzīvības aizstāvēšanai no ieņemšanas brīža līdz pat dabiskai nāvei. Svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā kanonizācijas svinību dalībniekiem pievienojās vairāk nekā 40 tūkstoši dzīvības aizstāvju rīkotā gājiena dalībnieki. Francisks atgādināja, ka svētdien Itālijas draudzēs notika Dzīvības Foruma rīkotā parakstu vākšanas akcija iniciatīvas „Viens no mums” atbalstam. Runa ir par dzīvības aizstāvēšanu no ieņemšanas brīža. Īpašs notikums būs «Evagelium Vitae» diena, kas norisināsies no 15. līdz 16. jūnijam Vatikānā. Tas ir viens no Ticības gadā paredzētajiem pasākumiem. Radiovaticana.org
Foto: News.va | 
