Lasījums no Ķēniņu pirmās grāmatas (1 Ķēn 8, 41-43)
Pēc svētnīcas iesvētīšanas Salomons lūdzās: “Svešzemnieks, kas nav no Tavas Izraēļa tautas, kad viņš atnāks no tālas zemes Tava vārda dēļ – jo visur būs dzirdams par Tavu lielo vārdu, Tavu spēcīgo roku un Tavu izstiepto elkoni –, kad viņš atnāks un lūgsies šajā vietā, Tu uzklausi Debesīs, savā uzturēšanās vietā, un izdari visu, kā dēļ svešzemnieks piesauks Tevi, lai visas zemes tautas zinātu Tavu vārdu un Tevis bītos, tāpat kā Tava Izraēļa tauta, un lai pārliecinātos, ka Tavs vārds ir piesaukts pār šo namu, ko es uzcēlu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 117 (116)
Refrēns: Sludiniet Evaņģēliju visām tautām!
Teiciet Kungu, visas tautas,
slavējiet Viņu, visi ļaudis! R.
Jo liela ir Viņa žēlsirdība pār mums,
un Kunga uzticība pastāv mūžam. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules galatiešiem (Gal 1, 1-2.6-10)
Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz cilvēka iecelts, bet iecelts no Jēzus Kristus un Dieva Tēva, kurš Viņu uzmodināja no miroņiem, un visi brāļi, kas ir pie manis, – Galatijas draudzēm.
Brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kurš jūs aicināja Kristus žēlastībā, un pievēršaties citam evaņģēlijam. Bet cita evaņģēlija nav. Ir tikai daži cilvēki, kas jūs mulsina un grib sagrozīt Kristus Evaņģēliju.
Bet, pat ja mēs vai eņģeļi no debesīm jums sludinātu citādāku evaņģēliju kā to, ko mēs jums jau pasludinājām, lai tas ir nolādēts! Kā iepriekš sacījām, tā tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludinātu citādāku evaņģēliju kā to, ko esat saņēmuši, lai tas ir nolādēts!
Bet tagad – vai es meklēju cilvēku ieskatus vai Dieva? Vai cilvēkiem es cenšos izpatikt? Ja tagad es vēl gribētu izpatikt cilvēkiem, es nebūtu vairs Kristus kalps. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Dievs ir tā mīlējis pasauli,
ka ir atdevis savu vienpiedzimušo Dēlu,
lai ikviens, kas Viņam tic, iegūst mūžīgo dzīvi.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 1-10)
Tajā laikā Jēzus, pabeidzis tautai runāt visus šos vārdus, iegāja Kafarnaumā. Bet kāda virsnieka kalps, kas tam bija dārgs, gulēja uz nāvi slims. Un tas, izdzirdējis par Jēzu, sūtīja pie Viņa jūdu vecākos, lūgdams Viņu nākt un izdziedināt viņa kalpu.
Un tie, atnākuši pie Jēzus, Viņu ļoti lūdza, sacīdami: “Viņš ir tā cienīgs, ka Tu viņam to izdarītu, jo viņš mīl mūsu tautu un viņš arī ir uzcēlis mums sinagogu.”
Un Jēzus aizgāja viņiem līdzi. Bet, kad Viņš bija jau netālu no mājām, virsnieks sūtīja draugus Viņam pateikt: “Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu zem mana jumta. Tāpēc arī sevi es uzskatīju par necienīgu, lai ietu pie Tevis. Bet saki vārdu, un mans kalps kļūs vesels. Jo arī man, lai gan esmu varai pakļauts cilvēks, ir padoti karavīri. Un es saku šim: “Ej!” – un viņš iet; un citam: “Nāc!” – un viņš nāk; un savam kalpam: “Dari to!” – un viņš dara.”
To dzirdot, Jēzus izbrīnījās par viņu un, vērsdamies pie ļaudīm, kas sekoja Viņam, sacīja: “Es jums saku: tik lielu ticību Es pat Izraēlī neesmu atradis.”
Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies mājās, atrada slimo kalpu veselu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
