Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Nuncijs: bīskaps ir Dieva dāvana un visu kalps
07.09.2013 pl. 20:18

V.E. Luidži Bonaci uzruna Viktora Stulpina bīskapa konsekrācijā Liepājas svētā Jāzepa katedrālē 2013. gada 7. septembrī.

Nesu visiem brālīgus un priekpilnus Pāvesta Franciska sveicienus, kurš jums ir uzdāvinājis jūsu jauno bīskapu. Visiem Pāvesta Franciska sveicieni, draudzība un svētība.

Īpaši sveicinu jūsu bīskapus, manus brāļus, sevišķi izceļot V.E. Edvardu Pavlovski, Jelgavas bīskapu, kurš ir bijis jūsu bīskaps veselu gadu, kā arī visu mīlēto kardinālu Jāni Pujatu, kurš ir bijis un paliek Baznīcas balsts Latvijā.     

Sveiciens un apskāvieni jums visiem: dārgie priesteri, klostermāsas, ticīgie laji...

“Ne jūs mani izvēlējāt, bet es jūs izvēlēju...” (Jņ 15,16).

Šie Jēzus vārdi izsaka un palīdz saprast, ka bīskaps ir "Dieva dāvana". Dāvana no augšienes, nevis no zemes.

Šajā Ticības gadā – ko līdz ar visu Katolisko Baznīcu izdzīvojam – jūsu bīskapa ordinācija ir vērtīgs iemesls, lai atjaunotu un stiprinātu ticību. Īpaši, lai stiprinātu to ticības aspektu, kas ļauj redzēt bīskapā Dieva dāvanu.

Kā to panākt?

a) Pieņemt viņu ar ticību! “Kas jūs klausa, mani klausa(Lk 10,16). Ticībā mācekļi veidoja pirmās kopienas, kas tika pulcinātas ap apustuļu mācību," lasām Apustuliskajā vēstulē Porta fidei. Bīskaps ir dāvana, ko sniedz Kungs.

b) Pateikties! Un lūgties! Pateikties, jo jaunais bīskaps ir labāks, slavējamāks? Nē! Pateikties, jo viņš ir Dieva dāvana, Dieva mīlestības zīme Liepājai un Latvijai. Dieva dāvanas var saprast un novērtēt vienīgi, ja tās tiek pieņemtas ticībā un mīlestībā. Un tad lūgties: kā to vienmēr prasa pāvests Francisks.

"Dieva dāvana" ir žēlastība un arī atbildība, pamudinājums mums visiem. Tāpat kā Kungs ir aicinājis jūsu bīskapu iziet no savas zemes, arī aicina jūs visus „iziet”, nemitīgi īstenot „iziešanu” pašiem no sevis, lai savu dzīvi balstītu Kristū un Viņa Evaņģēlijā, Dieva gribā, atsakoties no pašu iecerēm, lai varētu kopā ar svēto Pāvilu teikt: ”Nedzīvoju vairs es, bet Kristus dzīvo manī(Gal 2,20). Šī „iziešana” pašiem no sevis nozīmē doties pielūgsmes un kalpošanas ceļā. Tā ir iziešana, kas ved pie Kunga pielūgšanas un kalpošanas Viņam brāļos un māsās. Pielūgt un kalpot: divas nostājas, kas nav šķiramas, tām vienmēr jābūt kopā. Un tās ir „jādzīvo kopā”: kopā ar jūsu bīskapu, kopā jūsu starpā.

Un tagad ļaujiet man teikt dažus vārdus jūsu jaunajam bīskapam.

Dārgais bīskap Viktor, esmu drošs, ka ar entuziasmu un svaigumu, kas smeļas tavos jauneklīgajos spēkos, tu spēsi vislabāk izpaust tās dāvanas, kuras Kungs tev ir uzticējis un devīgi veltīsi sevi šīs Kopienas labā, kā tas, kurš pilnībā paļaujas uz Viņu, kurš ir – kā rakstīts tavā bīskapa moto – vienīgais „Kungs” un „Dievs”.

No tevis tiek prasīts pildīt uzdevumu, kas tev varētu likties smags tavā nelielajā vecumā. Tādos brīžos atceries vārdus, kurus dzirdējām pirmajā lasījumā, vārdus, kurus Kungs saka pravietim Jeremijam: „Nesaki: esmu vēl jauneklis, bet ej pie tiem, pie kā es tevi sūtīšu un pasludini to, ko tev pavēlēšu... esmu ar tevi, lai tevi sargātu(Jer 1,7.8). Nekādas grūtības nespēs tevi satricināt, jo Kristus ir ar tevi un iet tev līdzās vakar, šodien un vienmēr. Viņš ir augstākais Gans un Baznīcas vadītājs, Viņš tevi ir apveltījis ar šo kalpojumu un vedīs tevi tur, kur ir ciešanas ko atvieglināt, solidaritāte, ko izpaust, cerība, ko iedvest, prieks, ko svinēt, lai caur tevi visur nonāktu mīlošā Dieva siltums.

Tava dzīve – dārgais Viktor – nu jau pieder ticīgajiem, jo īpaši Liepājas ļaudīm. Bīskaps ir visu kalps. Tam jābūt par tava apustuliskā kalpojuma dvēseli: diženam kalpošanas garam, pazemīgam un priecīgam, kas savu paraugu rod Kristū, Labajā Ganā, kurš „atdod dzīvību par avīm” (Jņ 10,11).

Vēlos vērsties pie šīs diecēzes prezbitērija un ordeņļaudīm, lai lūgtu visus vienmēr dzīvot brālīgā kopībā, vienoti ar savu Ganu, ar smalku atvērtību Gara darbībai, apzinoties, ka Evaņģēlija sludināšana, balstīta intensīvā un devīgā brālībā, kļūst vēl dzīvāka un iedarbīgāka. Ja šādi darīsiet, varat būt droši, ka Dieva svētība jūs pavadīs žēlastību pārpilnībā.

Brālīgā kopībā, kas mūs vieno, es apskauju tevi, dārgais bīskap Viktor, un apsolu nemitīgi tevi pieminēt pie Dieva altāra. Lai tevi pavada svētlaimīgās Marijas, Baznīcas Mātes, mātišķā aizsardzība. Viņa tevi pavada no Aglonas svētvietas un tevi svētī. Lai Nācaretes Jaunavas ticība un pazemība ir spīdošās zvaigznes, kas rāda tev ceļu.

Katedrāle.lv