Katehēzē Svētais tēvs izcēla trīs punktus, paturot atmiņā mūsu pašu mātes, to, ko viņas dara, dzīvojot un rūpējoties par saviem bērniem.
Ko dara māte? „Vispirms viņa māca iet pa dzīvi, māca labi dzīvot. Viņa orientē bērnus, norādot uz patieso ceļu dzīvē, lai tie spētu izaugt un kļūt pieauguši. Māte to dara ar maigumu, ar mīlestību – arī tad, kad cenšas iztaisnot mūsu gājumu, kas ievirzījies nepareizajās sliedēs. Māte zina, kas bērnam ir svarīgi, un viņa to nav mācījusies no grāmatām, bet gan no savas sirds. Māšu universitāte ir viņu sirds!”
Pāvests teica, ka Baznīca dara tāpat. Tā orientē mūsu dzīvi, dod mums mācību, lai mēs dzīvē staigātu labus ceļus. Francisks rosināja atcerēties desmit baušļus, kas norāda uz ceļu, lai mēs kļūtu nobrieduši, lai mums būtu atbalsta punkti mūsu izturēšanās veidā. Pāvests uzsvēra, ka desmit baušļi ir maiguma un Dieva mīlestības augļi, kurus Viņš mums dāvāja. Kāds varētu sacīt, ka baušļi ir dažādu „nē” kopums. Taču pāvests aicināja tos izlasīt uzmanīgi, jo, iespējams, daudzi tos esam piemirsuši, un domāt par tiem pozitīvā veidā. Tad būs iespējams saskatīt, ka baušļi attiecas uz mūsu izturēšanos pret Dievu, pret mums pašiem un citiem – tieši tāpat, kā mums māca mūsu mātes. Baušļi aicina nepadarīt par elkiem materiālās lietas, kuras beigu beigās mūs pašus pārvērš vergos, atcerēties Dievu, cienīt savus vecākus, būt godīgiem, cienīt citus… .
Otrkārt, pāvests atgādināja, ka tad, kad bērns izaug, kļūst pieaudzis, uzsāk savu ceļu, uzņemas atbildību, nostājas uz savām kājām un dara to, ko grib – arī tad dažreiz gadās novirzīties no ceļa. Māte vienmēr, katrā situācijā, ir gatava pavadīt savus bērnus. Viņu vada mīlestības spēks. Māte diskrēti un maigi prot sekot bērnu gājumam. Arī tad, kad viņi kļūdās, māte vienmēr atrod veidu, kā viņus saprast, būt tuvai, palīdzēt.
Pāvests pastāstīja, ka viņš domā par mātēm, kuru bērni atrodas cietumā, vai ir nonākuši citās smagās situācijās. Viņa neprasa, vai tie ir vainīgi, vai ne, viņa turpina tos mīlēt, bieži vien ciešot pazemojumus, taču nebaidās. Bērnu dēļ māte „neslēpj savu seju”.
„Tāda ir arī Baznīca,” teica Francisks. „Baznīca ir žēlsirdīga mamma, kas saprot, kas vienmēr cenšas palīdzēt, iedrošināt arī tos bērnus, kas ir kļūdījušies un kuri turpina kļūdīties. Tā nekad neaizver savas mājas durvis. Tā netiesā, bet sniedz Dieva piedošanu, sniedz savu mīlestību, kas aicina atsākt gājumu arī tos savus bērnus, kuri ir iekrituši dziļā bedrē. Māte nebaidās ienākt nakts tumsā, lai dotu cerību. Arī Baznīca nebaidās ienākt mūsu naktī, kad mūs ir pārņēmusi dvēseles un sirdsapziņas tumsa, lai piešķirtu cerību. Ak, Baznīca ir Māte un kā māte tā rīkojas!”
Treškārt, pāvests atgādināja, ka māte prot arī lūgt, klauvēt pie visām durvīm savu bērnu dēļ. „Domāju, kā mātes visvairāk par visu prot klauvēt pie Dieva sirds durvīm,” teica Francisks. Mātes daudz lūdzas par saviem bērniem, jo īpaši par visvājākajiem, par tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, par tiem, kas dzīvē ir sākuši iet bīstamus un kļūdainus ceļus. Svētais tēvs atcerējās, ka pirms dažām nedēļām viņš viesojās Romas svētā Augustīna baznīcā, kur glabājas izcilā Baznīcas doktora mātes, svētās Monikas relikvijas. „Cik daudzas lūgšanas šī mamma pacēla pret debesīm par savu dēlu! Cik daudzas asaras izlēja!” teica pāvests. Viņš atzinās, ka domā par visām mātēm, kuras nenogurstoši lūdzas par saviem bērniem un aicināja turpināt lūgties, uzticēt viņus Dievam, jo Viņam pieder liela sirds. „Klauvējiet pie šīm durvīm, pie Dieva sirds ar savu lūgšanu par bērniem!” aicināja pāvests Francisks.
Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs vēlreiz pievērsās Baznīcai, atkal sakot: „Baznīca dara tāpat, jo Baznīca ar lūgšanu Kunga rokās saliek visas savu bērnu situācijas. Uzticēsimies Mātes Baznīcas lūgšanai: Kungs nepaliek nejūtīgs! Viņš vienmēr prot pārsteigt, kad mēs to negaidām. Un Māte Baznīca to zina! Lūk, šīs domas šodien vēlējos izteikt – saskatīsim Baznīcā labu māti, kura rāda mums dzīves gājumu, kura ir pacietīga, žēlsirdīga, saprotoša, un kura prot mūs ielikt Dieva rokās.” Radiovaticana.org
Foto: News.va |
